Eiropas Komisija prezentējusi stratēģiju datu un mākslīgā intelekta industrijas regulējumam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Eiropas Komisija (EK) trešdien, 19. februārī, nāca klajā ar stratēģiju datu un mākslīgā intelekta industrijas regulējumam. Komisija norādīja, ka digitālo tehnoloģiju mērķtiecīga izmantošana daudzējādā ziņā dos labumu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.

ĪSUMĀ:

  • ES mērķis ir stimulēt mākslīgā intelekta attīstību; to panāks ar 20 miljardiem eiro gadā.
  • EK prezidente: ES jau ir vadošā mākslīgajā intelektā, tomēr potenciāls ir daudz lielāks.
  • Stratēģija paredz, ka augsta riska mākslīgais intelekts būs jāpārbauda un jāsertificē.
  • Leiena: Mākslīgais intelekts - elements klimata neitralitātes sasniegšanai 2050. gadā.

EK prezentējusi stratēģiju datu un mākslīgā intelekta industrijas regulējumam
00:00 / 03:06
Lejuplādēt
Trešdien prezentētā EK plāna par mākslīgā intelekta nākotni Eiropas Savienībā (ES) mērķis ir stimulēt un regulēt mākslīgā intelekta attīstību blokā nākamajā desmitgadē. Tas tiktu panākts ar finansējumu 20 miljardu eiro apmērā ik gadu.

 

EK prezidente Urzula fon der Leiena skaidroja, ka ES jau ir vadošā mākslīgajā intelektā, piemēram, saražojot 25% no visa rūpniecisko robotu apjoma. Tomēr potenciāls ir daudz lielāks.

"Mākslīgais intelekts ir liela iespējai Eiropai. Tomēr ir nepieciešams izmantot šo potenciālu. Mēs vēlamies inovācijas un vēlamies iedrošināt mūsu pētniekus un uzņēmējus attīstīt mākslīgo intelektu. Mēs vēlamies iedrošināt savus pilsoņus justies pārliecinātiem, to izmantojot," sacīja Leiena.

Stratēģija paredz, ka augsta riska mākslīgais intelekts, kas potenciāli ietekmē cilvēku tiesības, ir jāpārbauda un jāsertificē, pirms tas nonāk vienotajā tirgū.

Būtībā pārbaudes būtu līdzīgas tām, kas tiek veiktas automašīnām, ķimikālijām un rotaļlietām. Datu privātuma ekspertu un aktīvistu uzmanības centrā ir bijusi sejas atpazīšanas tehnoloģija. Komisija norāda, ka vēlas uzsākt plašākas debates par šīs tehnoloģijas izmantošanu.

Veselības, kārtības nodrošināšanas vai transporta jomā mākslīgā intelekta sistēmām jābūt pārredzamām, izsekojamām un jāgarantē cilvēku uzraudzība, uzsvēra Leiena. Stratēģijas mērķis partnerībā ar privāto un publisko sektoru ir mobilizēt resursus un radīt pareizos stimulus, lai paātrinātu mākslīgā intelekta ieviešanu, tostarp arī mazajos un vidējos uzņēmumos, viņa skaidroja.

"Man šķiet, mēs par maz runājam par to, kādu pienesumu mākslīgais intelekts var sniegt mūsu ikdienai, kaut vai veselības aprūpē.

Bet mākslīgais intelekts ir arī atslēgas elements, ja vēlamies sasniegt klimata neitralitāti 2050. gadā," skaidroja Leiena.

Līdztekus mākslīgā intelekta stratēģijas publicēšanai EK trešdien prezentēja arī datu stratēģiju. Tā paredz palīdzēt bloka uzņēmumiem labāk konkurēt ar ASV tehnoloģiju gigantiem un valsts atbalstītiem Ķīnas uzņēmumiem. Uzņēmējdarbības un valsts struktūru radītais datu apjoms nepārtraukti pieaug, bet lielāka daļa šo datu potenciāla joprojām netiek izmantota.

Leiena norādīja, ka Eiropai ir viss nepieciešamais, lai kļūtu par līderi datu ekonomikā. Komisija vēlas izveidot infrastruktūru, lai palīdzētu piekļūt un dalīties ar datiem. Šādai infrastruktūrai ES cer piesaistīt investīcijas 4 līdz 6 miljardu eiro apmērā.

Trešdienas paziņojums uzsāk ilgu likumdošanas procesu. Likumdevēji cer, ka līdz gada beigām tiks sagatavots likums, kurš pēc tam būs jāapstiprina dalībvalstīm un jāratificē Eiropas Parlamentā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti