Dienas notikumu apskats

Eiropas Parlaments atbalstījis jaunas palīdzības programmas piešķiršanu Ukrainai

Dienas notikumu apskats

Maķedonijas nosaukuma dēļ grieķu opozīcija pieprasa Cipra demisiju

Eiropas Komisija prasa vairāk naudas ārlietām

Eiropas Komisija prasa vairāk naudas ārlietām

Eiropas Savienībai (ES) ir jākļūst spēcīgākai spēlētājai pasaulē – ar šādu moto Eiropas Komisija (EK) publisko priekšlikumu palielināt budžetu bloka ārlietu vajadzībām. Sadarbība ar kaimiņvalstīm, paplašināšanās, humānā palīdzība un citas jomas turpinās būt ES prioritātes, taču EK paredz, ka nauda šīm vajadzībām vairs nebūs iedalīta striktos rāmjos. Tas arī padarīšot Eiropas Savienību stiprāku.

Tuvojas brīdis, kad dalībvalstis un Eiropas Savienības institūcijas sāks arvien konkrētāk kaldināt nākamo septiņu gadu budžetu. Eiropas Komisija tajā vairāk naudas redz arī ārlietām.

Apvienojoties četriem komisāriem – Eiropas augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikā Federikai Mogerīni un komisāriem, kuri atbild par bloka paplašināšanos, attīstību un humāno palīdzību –, nolemts spēkus apvienot un visas šīs jomas satuvināt, gan domājot par to finansējumu, gan to, kā Eiropas Savienība elastīgāk, bez apgrūtinošas birokrātijas var atbildēt aktuālākajām vajadzībām.

Taču vienlaikus Eiropas Komisija šim nolūkam neparedz naudas samazināšanu, bet gan aicina budžetā paredzēt līdzekļus par 30% vairāk, kas būtu 123 miljardi eiro. Tas darīts par spīti tam, ka drīzumā no bloka grasās aiziet Lielbritānija un par vienu maksātāju Eiropas Savienības budžetā būs mazāk.

„Šis priekšlikums, ar kuru nākam klajā, vispirms ir

politisks vēstījums par to, ka pasaulei un mūsu pilsoņiem ir vajadzīga spēcīgāka Eiropas Savienība gan globāli, gan mūsu reģionā.

Ir arvien augošas vajadzības pēc spēcīgas, uzticamas, aktīvas Eiropas Savienības, un tieši tādēļ mēs aicinām palielināt ārējās darbības budžetu par trīsdesmit procentiem. Eiropai ir nepieciešams vairāk instrumentu, lai izpildītu tās globālo lomu un turpinātu to darbu, ko neviena Eiropas Savienības dalībvalsts nevar izdarīt viena pati – drošībā, migrācijā, attīstībā, krīzes menedžmentā, klimata izmaiņās un citur. Lai mēs būtu efektīvi, mums ir nepieciešama ne vien politika, bet arī nauda,” sacīja Mogerīni.

Eiropas Komisija sola, ka neviena no ārējās darbības jomām necietīs un ka, piemēram, Rietumbalkānu valstīm, kuras ir garā ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā, nebūs jāuztraucas, ka pēkšņi finansējumu šim procesam samazinās, jo kas cits šķitīs svarīgāks.

Eiropas Komisija turpinās arī aktīvi piedalīties humānajā palīdzībā, attīstības programmās trešajās valstīs, taču, kā norādīja Federika Mogerīni, komisija strādās nevis atsevišķi valstu virzienā, bet vairāk domājot par tobrīd aktuālākajām problēmām. Un viena no tām ir un joprojām būs sadarbība ar Āfrikas valstīm, lai mazinātu migrantu plūsmu uz Eiropu.

„Apkārt Eiropas reģionam, īpaši dienvidos un austrumos, patlaban ir ap 20 līdz 22 miljoniem bēgļu un migrantu.

Un, ja kaut tikai 10% no viņiem sāktu virzīties uz Eiropu, tad tas būtu daudz, daudz vairāk, nekā pieredzējām 2015.gadā.

Lai no tā izvairītos, mums ir jāstrādā ar situāciju uz vietas konkrētajās valstīs, cenšoties uzlabot dzīves apstākļus, investējot izglītībā, cilvēku darbā, kvalifikācijā. Un to mēs varam izdarīt, ja nākamos septiņus gadus tiešām stratēģiski koncentrējamies nevis tikai uz krīzes dzēšanu, bet šīs jaunās palīdzības un struktūras veidošanu,” sacīja komisārs Johanness Hāns, kurš atbild par kaimiņattiecībām un paplašināšanos.

Eiropas Komisijas priekšlikums pagaidām ir iecere, par ko būs jāvienojas arī Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm. Palielināt finansējumu nākamo septiņu gadu budžetā Eiropas Komisija ir aicinājusi arī citām jomām, piemēram, robežu aizsardzībai un drošības stiprināšanai, arī lūdzot finansējumu palielināt vismaz par 30%.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti