Eiropas Komisija nav apmierināta ar Polijas valdības reakciju uz diviem Eiropas Savienības Tiesas lēmumiem. Tā uzskata, ka par spīti solījumiem amatpersonas Varšavā atsakās pildīt tiesas rīkojumus.
“Komisijas lēmumi ir vērsti uz to, lai nodrošinātu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu izpildi. Tie ir saistīti ar Polijas varasiestāžu rīcību, kas turpina graut Polijas tieslietu sistēmas darbību,” vēsta Eiropas Komisijas preses sekretārs Adalbērs Jancs.
“Pirmkārt, komisija nolēma lūgt tiesu uzlikt Polijai naudas sodu, lai nodrošinātu šā gada 14. jūlija tiesas pagaidu rīkojuma izpildi. Otrkārt, komisija nolēma nosūtīt oficiālu brīdinājumu par pilnvērtīgu Eiropas Savienības Tiesas 15. jūlija lēmuma neizpildi, ar kuru tika secināts, ka Polijas tiesnešu disciplinārās atbildības likums ir pretrunā ar Eiropas Savienības normām.”
Lai arī Eiropas Savienības Tiesa lika Polijas varasiestādēm nekavējoties pārtraukt tiesnešu Disciplinārās palātas darbību, šī iestāde joprojām darbojas un turpina nozīmēt lietu izskatīšanu.
Gan Eiropas Komisija, gan Luksemburgā bāzētā Eiropas Savienības Tiesa uzskata, ka Polijas tiesnešu disciplinārās atbildības likums padara tiesnešus atkarīgus no politiskā spiediena. Līdz ar to tiesneši var baidīties pieņemt neatkarīgus lēmumus.
Today the Commission takes #Poland to the EU Court. We are requesting financial penalties for non-respect of interim measures and asking for the full implementation of the judgment of 15 July. It is my duty, as Justice Commissioner, to ensure the independence of European judges.
— Didier Reynders (@dreynders) September 7, 2021
Polijas premjers Mateušs Moraveckis vasarā ir solījis veikt izmaiņas Disciplinārās atbildības sistēmā. Tomēr nekādas sīkākas detaļas pašlaik nav zināmas. Arī atbilde, ko sniedza viņa vadītā valdība, nav spējusi pārliecināt Eiropas Komisiju.
Polijas valdība asi reaģēja uz Briseles lēmumu. Tieslietu ministra vietnieks Sebastians Kaleta tviterī paziņoja, ka tas ir nelikumīgs uzbrukums.
"Under the pretext of the law, we are dealing with aggression against #Poland" says Polish justice minister @ZiobroPL in response to EU justice commissioner @dreynders calling for daily fines for non-compliance with an ECJ ruling that Warsaw should stop tampering with judges. https://t.co/IWSBgUXs1t
— Jack Parrock (@jackeparrock) September 7, 2021
Ministra vietnieks arī sacīja, ka Eiropas Komisija nepamatoti bloķē Polijai paredzētos Eiropas fondu līdzekļus. Ar to acīmredzot ir domāts tas, ka komisija joprojām nav apstiprinājusi Polijas ekonomikas atlabšanas plānu, kurā ir paredzētas ievērojamas investīcijas.
Komisijas runasvīrs vien norādīja, ka plāna izvērtēšana turpinās atbilstoši publiski zināmiem kritērijiem. Tomēr ir skaidrs, ka, visticamāk, kavēšanās ar plāna apstiprināšanu ir saistīta ar neatrisināto strīdu par tieslietu sistēmas neatkarību, kas ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem.
Šis ir tikai viens no sāpīgajiem jautājumiem starp Briseli un Varšavu saistībā ar Polijas valdošās partijas veiktajām radikālajām tiesu sistēmas reformām, kuras, pēc ES domām, grauj tiesu neatkarību. Polija iestājās Eiropas Savienībā 2004. gadā reizē ar Latviju, piekrītot ievērot ES noteikumus un likumus.
Eiropas Parlamentā daudzi politiķi uzskata, ka pret Poliju un Ungāriju būtu jāierosina arī jaunais tiesiskuma mehānisms, kas liedz dalībvalstij piekļūt fondu līdzekļiem, ja ir vērojamas problēmas ar tiesu neatkarību.
KONTEKSTS:
2020. gada aprīļa beigās Eiropas Komisija uzsāka kārtējo pārkāpumu procedūru pret Poliju saistībā ar dalībvalstī īstenotajām tiesu sistēmas reformām. Brisele raizējas, ka Polijas valdība vēlas sev nodrošināt politisku kontroli pār tiesu lēmumiem.
Polijā valdošās nacionālkonservatīvās partijas “Likums un taisnīgums” kontrolētais parlaments 2020. gada janvārī galīgajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas paredz iespēju disciplināri sodīt tiesnešus, tostarp atcelt no amata, ja viņi kritizē valdības tiesu sistēmas reformas.
Jaunais likums paplašina disciplinārpārkāpuma jēdzienu, un tādējādi tos var izmantot tiesas lēmumu politiskajai kontrolei.
