“Neatkarīgi kontroles mehānismi nav pietiekami, lai atklātu korupciju,” teikts ziņojuma sadaļā par Ungāriju. Ziņojumā arīdzan kritizēta vēršanās pret neatkarīgiem medijiem un žurnālistiem.
Nepilnības tiesiskuma jomā ir daudzās Eiropas valstīs. Tomēr situācija Polijā un Ungārijā ir vissatraucošākā. Tā liecina jaunais Eiropas Komisijas tiesiskuma pārskats. Ungārijā jau ilgstoši pastāv aizdomas, ka ievērojamas summas no Eiropas fondiem nonāk pie valdošo politiķu radiem un draugiem. Tomēr šādi gadījumi netiek pietiekami efektīvi izmeklēti.
Ungārija atteicās piedalīties arī Eiropas Prokuratūrā. Iespējams, ka šis ziņojums nākotnē varēs kalpot par pamatu, lai Eiropas Komisija varētu rosināt fondu izmaksas iesaldēšanu Ungārijai.
Eiropas Komisijas ziņojuma sadaļā par Latviju teikts, ka Latvijas tieslietu sistēma ir ieguvusi no centieniem uzlabot tās neatkarību, kvalitāti un efektivitāti. Šogad apstiprināts jauns Tiesnešu ētikas kodekss, kas aizstājis 1995. gadā pieņemto kodeksu. Ir uzlabota tiesneša amata kandidātu atlases kārtība; tiesu un prokuratūras darba digitalizācija ir augstā līmenī.
Sadaļā par mediju brīvību Latvijā secināts, ka Covid-19 pandēmijas laikā pastiprinājušās bažas par žurnālistu iespējām piekļūt informācijai. Tāpat ir satraucoša tendence, ka žurnālistiem nākas saskarties ar personiskiem uzbrukumiem interneta vidē, nereti tie nāk no politiķiem.
