ĪSUMĀ:
- EK pārmet Ķīnai dezinformācijas izplatīšanu Covid-19 pandēmijas laikā.
- EK bažījas, ka dezinformācija apdraud vakcinēšanos pret Covid-19.
- Interneta platformām jāsniedz vairāk informācijas par savu rīcību cīņā ar dezinformāciju.
- Uzsver atbalsta nepieciešamību faktu pārbaudītājiem.
Šī ir pirmā reize, kad EK oficiālā ziņojumā pārmet Ķīnai dezinformācijas izplatīšanu, iepriekš tas tika pārmests tikai Krievijai. Eksperti norāda, ka no Ķīnas šī plūsma ir daudz agresīvāka tieši tagad Covid-19 krīzes laikā un tā bieži kopē krievu stila taktiku.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Vera Jourova norādīja, ka melīga informācija internetā izplatās zibens ātrumā. Tādēļ viņa aktīvi strādā ar visām lielākajām interneta platformām, lai to ierobežotu:
„Melošana nav nekāds jaunumus un nav arī kaut kas tāds, no kā mums būtu jābaidās.
Bet tas, kas mani baida ir, ka mēs tik viegli noticam šiem meliem. Tādēļ mums, kā sabiedrības locekļiem, ir jākļūst noturīgākiem un kritiskākiem.
Mums ir jāatbalsta brīvi un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi, faktu pārbaudītāji un pētnieki. Un es ļoti gribētu šo uzsvērt, jo tas atšķir mūsu pieeju: es negribu radīt patiesības ministriju. Pirms 1989. gada esmu jau dzīvojusi sistēmā, kur valdīja tikai viena oficiālā patiesība un nebija nekādas mediju, viedokļu vai pat domu daudzveidības.”
Komisāre Jourova mudina platformas kļūt atvērtākām par savu rīcību cīņai ar dezinformāciju. Tādēļ turpmāk EK aicinās šīs kompānijas katru mēnesi sniegt detalizētu pārskatu par paveikto.
"Baidos, ka dezinformācijas plūsma turpināsies. Nākamā cīņas arēna būs par vakcinēšanos. Piemēram, viens pētījums parāda, ka Vācijā atbalsts vakcinācijai ir samazinājies par gandrīz 20 procentpunktiem tikai divos mēnešos," komentēja Eiropas Komisijas prezidentes vietniece Vera Jourova.
Runa nav vairs tikai par viltus ziņām, ka roku mazgāšana nepalīdz vai balinātāja dzeršana palīdz, vai pie visa vainīgs 5G internets. Ir bažas, ka brīdī, kad tiks atklāta vakcīna, kas ļautu atgriezties pie normāla režīma, to daudzi nemaz nevēlēsies.
Gan Maskava, gan Pekina pārmetumus noraida. Tāpēc EK ķērusies pie rīcības plāna, lai mazinātu šo gan apzinātu, gan netīšu dezinformāciju par veselības krīzi jeb infodēmiju. Vārds veidots pēc līdzības ar pandēmiju.
EK aicinājusi sociālo mediju uzņēmumus, piemēram, "Facebook", "Google", "YouTube", "Twitter'' būt atklātākiem un publicēt ikmēneša ziņojumus par to, kā viņi cīnās ar Covid-19 dezinformāciju. EK arī paziņoja, ka ES dezinformācijas kodeksam tagad pievienojas "TikTok" platforma. Un šobrīd notiek sarunas arī ar "Whatsapp". Dezinformācijas izplatītājiem, kas pelna no tā, ka cilvēki klikšķina uz dīvainām ziņām, tik piegriezts arī finansējuma avots.
"Svarīgi ir arī likvidēt finansiālos stimulus tiem, kas grib gūt labumu no dezinformācijas, tāpēc mēs rīkosimies, lai labāk izpētītu dezinformācijas reklāmas ieņēmumu plūsmu," komentēja Jourova.
Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels sola, ka viņš būtu gatavs darīt vairāk dezinformācijas apkarošanai, ja dalībvalstis tam piešķirtu lielāku finansējumu. Pašlaik tā dēvētajā stratēģiskās komunikācijas vienībā strādā tikai aptuveni 10 cilvēku.
“Informācija ir demokrātijas izejviela.
Ja cilvēkiem nav pieejama pareiza informācija, viņiem būs grūti veikt pareizus lēmumus. Viņu izvēlēm ir jābūt balstītām kvalitatīvā un godīgā informācijā, kas satur uzticamus faktus un skaitļus,” viņš norādīja.
Arī daļa Eiropas Parlamenta deputātu uzstāj, ka gan Eiropas Savienībai, gan dalībvalstīm būtu jādara krietni vairāk tā dēvētās „infodēmijas” apkarošanai. Savukārt „Renew Europe” grupa paziņojumā mudina Eiropu pārstāt būt naivai.
EK sola piešķirt papildus 9 miljonus eiro faktu pārbaudītājiem visā Eiropā, kas ir ļoti svarīga sastāvdaļa cīņā pret dezinformāciju.
