Eiropas Komisija nav pietiekami kontrolējusi valstu aizņemtieskāri

Pārmērīga Eiropas Savienības valstu aizņemšanās ir problēma, kas var apdraudēt visu Eirozonu, turklāt, saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu, netiek darīts viss iespējamais, lai aizņemšanās kāri mazinātu.

Eiropas Komisija (EK) nav pietiekami stingri kontrolējusi dalībvalstu parādus un aizņemšanās tempus. Ar šādu neglaimojošu paziņojumu klajā nākusi Eiropas Revīzijas palāta. Kritizētajai komisijai ir dots uzdevums – uzraudzīt Eiropas valstu budžeta deficītus un parādus, nepieciešamības gadījumā piemērojot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Šeit revizori atraduši vairākas problēmas. Pirmkārt, netiekot nodrošināta visaptveroša datu sniegšana un ieteikumu ievērošana. Otrkārt, joprojām daļa informācijas nav publiski pieejama. Treškārt, EK uzmanību veltot likumiem un noteikumiem, nevis reālu reformu īstenošanai.

"Auditoru ziņojums ir konstruktīvs mēģinājums kritiski novērtēt procedūru," - tā revīzijas palātas ziņojumu vērtē EK runaspersona Annika Breidharda. Viņa uzsver – daudzi uzlabojumi jau ir veikti un darbs turpināsies.

"Auditoru darbs var palīdzēt uzlabot mūsu darīto deficīta samazināšanai. Mēs jau rīkojamies tajās jomās, kur ziņojums parāda, ka nepieciešami uzlabojumi vai ir bažas par problēmām," skaidro Breidharda.

Par to, kā nodrošināt Eiropas valstu tēriņu saprātīgumu un samērīgumu, diskutēt nāksies. Sākotnēji vienkāršie kritēriji – budžeta deficīts mazāks par 3 % no IKP, valsts parāds mazāks par 60 % no iekšzemes kopprodukta, pēc labojumiem un precizējumiem ko nācās veikt krīzes laikā, kļuvuši grūti saprotami un aplēšami.

Par to runāts tika arī nedēļas nogalē notikušajā ES finansu ministru neformālajā sanāksmē Amsterdamā. EK viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis uzsvēra – komisija jau labu laiku domā, kā uzlabot situāciju

"Komisija pēta iespēju samazināt indikatoru skaitu. Mūsu mērķis ir fokusēties uz rādītājiem, ko finansu ministri spēj ietekmēt, piemēram, izmaiņām izdevumos un jaunus ienākumu avotus. Tas nenozīmē, ka mēs atsakāmies no parāda un deficīta rādītājiem. Drīzāk nolūks ir skaidri parādīt, kas valdībām jādara, lai parāda un deficīta mērķus sasniegtu. Es teiktu, ka atbalsts darbam šajā virzienā bija visai plašs," norāda Dombrovskis.

Ja atkāpjamies no teorētiskām sarunām, kā ko mērīt, arī reālā situācija Eiropā ar valstu budžetu deficītiem un parādiem ir sarežģīta, atzīst SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

"Ekonomiskā atgūšanās nav vēlamajā tempā, lai sarežģījumus ar budžeta deficītiem un valsts parādiem atrisinātu. Mēs redzam, ka tiek lauzītas galvas, kā šo situāciju atrisināt," saka Gašpuitis. "Starp citu, mēs redzam, ka pēdējos gados šis deficīta līmenis ir mazinājies. Būtiskāk ir domāt, lai arī citas valstis ievēro šos noteikumus. Latvijai par to būtu jāiestājas."

Latvija šobrīd ievēro noteikumus un neaizņemas pārmērīgi – šā gada budžeta deficīts ir 1,3% un valsts parāds – zem 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Gašpuitis uzsver – lielākā kļūda Latvijai būtu šobrīd palielināt budžeta deficītu.

"Krīzes laikā mēs ar zināmu skaudību skatījāmies uz Igauniju, kas bija spējusi izveidot uzkrājumus, kuri tai ļoti labi noderēja," atminas Gašpuitis

Šobrīd vislielākais budžeta deficīts no Eiropas Savienības valstīm ir Grieķijai – virs 7%, bet virs 3% no IKP ir arī Spānijai, Francijai, Apvienotajai Karalistei un citām valstīm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt