"Šīs vadlīnijas apstiprina, ka saskaņā ar ES pasākumiem nav atļauts sankcijām pakļautu preču tranzīts pa autoceļiem ar Krievijas pārvadātājiem. Dzelzceļa pārvadājumiem šāds aizliegums nepastāv," teikts ES paziņojumā.

Pēc ES sankciju stāšanās spēkā Lietuva ierobežoja tērauda un melnā metāla, kā arī dažu citu sankcijām pakļauto preču grupu tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu.

Krievija uz to reaģēja ļoti asi, draudot ar atbildes pasākumiem Lietuvai.

Lietuva pēdējās nedēļās apspriedusi šo jautājumu ar EK pārstāvjiem, un jaunās vadlīnijas paredz, ka Lietuvai un citām ES dalībvalstīm būs jāpārbauda, vai tranzīta apjomi saglabājas pēdējo trīs gadu vēsturiskajos vidējos rādītājos, atspoguļojot reālo pieprasījumu pēc būtiskām precēm galamērķī, un vai nav neparastu plūsmu vai tirdzniecības modeļu.

Sankcijām pakļautu militāru un divējāda izmantojuma preču un tehnoloģiju tranzīts joprojām ir pilnībā aizliegts jebkurā gadījumā neatkarīgi no transporta veida.

ES paziņojumā norādīts, ka jauno vadlīniju mērķis ir precizēt noteikumus, kas jāievēro, un uzsvērt, ka ES dalībvalstu uzdevums ir novērst izvairīšanos no ES sankcijām.

"Tādēļ Komisija uzsver, ka ir svarīgi uzraudzīt divvirzienu tirdzniecības plūsmas starp Krieviju un Kaļiņingradas apgabalu, lai nodrošinātu, ka sankcijām pakļautās preces nevar iekļūt ES muitas teritorijā," teikts EK paziņojumā.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs iepriekš publiski aicināja atjaunot sankcijām pakļauto preču tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu.

Lietuvas Ārlietu ministrija trešdien vakarā paziņoja, ka Lietuva ievēros ES vienotās politikas vadlīnijas šajā jautājumā, tomēr pauda bažas, ka jaunās vadlīnijas nepamatoti varot tikt uztvertas kā ES politikas mīkstināšana attiecībā uz sankcijām pret Krieviju.

“EK atjaunotās vadlīnijas skaidri norāda, ka dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, lai sankcijas netiktu apietas.

Tādēļ Lietuva efektīvi nodrošinās sankciju piemērošanu, sekojot līdzi un pārbaudot, vai Krievija nemēģina ļaunprātīgi izmantot tranzīta iespējas. Lietuva patur sev tiesības vienpusēji novērst šādus mēģinājumus, ja šādi gadījumi tiks atklāti vai arī valsts drošības interešu vārdā,” teikts Lietuvas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Eiropas Parlamenta deputāts Andrjus Kubiļus sarunā ar LRT spriež, ka Krievija mēģinās palielināt spiedienu pret Briseli un Baltijas valstīm.

"Mēs jau no paša sākuma teicām, ka lielākās briesmas būs, ja Kremlis priecāsies, ka tam izdevies iebiedēt Eiropas Komisiju.

Mūs sagaida vēl lielākas briesmas, jo Kremlis, ja tas sajutis, ka ar spiedienu iespējams kaut ko panākt, parasti vēl vairāk pastiprina spiedienu," norāda Kubiļus.