Eiropas Komisijas par drošību atbildīgais komisārs Džulians Kings trešdien uzsvēra, ka drošības paradigma mainās – nav vairs runa tikai par teroristu uzbrukumiem metro stacijās un Ziemassvētku tirdziņu laikā. Notiek nopietni kiberuzbrukumi – pēdējais lielākais bija uzbrukums ķīmisko ieroču uzrauginstitūcijai Hāgā, ķīmisko ieroču izmantošana Lielbritānijā, un tie ir tikai daži piemēri.
Piemēram, 80% no Eiropas uzņēmumiem gada laikā piedzīvojuši lielāku vai mazāku kiberuzbrukumu. Uzbrucēji ir gan citas valstis un to institūcijas, gan atsevišķi indivīdu un to grupas. Dažās dalībvalstīs puse no noziegumiem, kas pastrādāti, veikti tieši ar interneta palīdzību.
“Mums ir jāturpina darbs, lai noslēgtu telpu, kurā teroristi darbojas, vēršoties pret viņu iespējām ceļot – gan uz Eiropas Savienību, gan tās iekšienē; piekļuvi ieročiem un sprāgstvielām, piekļuvi finansējumam. Tāpēc mums nepieciešams straujš progress attiecībā uz mūsu priekšlikumiem par dažādu informācijas sistēmu savietojamību,” uzsvēra Kings.
“Tas būs ārkārtīgi svarīgi, lai palīdzētu nacionālajām iestādēm atrast to, kas lieto vairākus viltotus identitātes dokumentus,” sacīja Kings.
Piemēram, teroristam, kas veica uzbrukumu pirms diviem gadiem Berlīnē Ziemassvētku tirdziņā, bija dokumenti ar 14 dažādām identitātēm.
Pasažieru vārdu reģistru vēl arvien nav ieviesušas astoņas valstis.
Eiropas Komisija trešdien uzsvēra, ka Eiropadomei un Eiropas Parlamentam ir jāvienojas par kiberdrošības likumdošanu līdz gada beigām, lai varētu izveidot Eiropas kiberdrošības aģentūru – kas varētu koordinēt reakciju uz masveida kiberuzbrukumiem.
Eiropas Savienība grib arī panākt, lai stundas laikā no interneta izņemtu ar terorismu saistītu saturu. Jo tieši tas ļoti bieži ir kalpojis par iedvesmu jauniem teroristiem. To apstiprina arī terorisma eksperts Žans-Šarls Brisards.
“Dažās valstis Austrumeiropā vai Ziemeļeiropā domā, ka terorisms nav reāli draudi viņu sabiedrībām. Viņām nav taisnība. Pat ja teroristi nemērķē uz šīm valstīm, teroristi tās izmanto - lai pārvietotos pa Eiropas Savienību, lai izplatītu savu vēsti caur šīm valstīm. Gandrīz 60% no tiem, kas veikuši uzbrukumus Eiropā pēdējos gados, nebija zināmi iepriekš izlūkošanas dienestiem un policijai. Tas arī nākotnē mums būs liels izaicinājums. Visvairāk draudi nāk no Eiropas pašas iekšienes – no indivīdiem, kas tiek radikalizēti mūsu pašu sabiedrībā,” norādīja eksperts.
Un šī radikalizācija notiek ne tikai cietumos vai reliģiska rakstura pulcēšanās vietās, bet arī internetā. Interesanti, ka šis eksperts norādīja, ka saistība starp notikumu attīstību Sīrijā un “Daīš” sagrāvi un terorisma draudu intensitāti Eiropā nav novērota.
