Pirmdien Briselē tiks rīkots Eiropas Savienības valstu līderu samits. Tajā tiks spriests par ekonomisko situāciju un jauno Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas līgumu, par kuru oficiālu vienošanos kopienas līderi cer panākt nākamajā samitā, kas notiks marta sākumā. Iepriekšējais samits, kas notika decembrī, iezīmējās ar šķelšanos starp Lielbritāniju un pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm jautājumā par eirozonas parādu krīzes pārvarēšanas ceļiem. 26 kopienas valstis vienojās izstrādāt jaunu fiskālās disciplīnas līgumu, ņemot vērā vairāku gadu garumā valdību pārkāptos bezspēcīgos budžeta noteikumus, un ignorējot deficīta 3% limitu un parādsaistību limitu 60% no iekšzemes kopprodukta apmērā.
Eiropas Parlamenta politisko grupu nacionālo delegāciju vadītāji no astoņām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras apņēmušās ieviest eiro, nedēļas nogalē nosūtījuši vēstuli Eiropas Savienības prezidentam Hermanim van Rompejam. Tajā viņi iebilst pret līdzšinējo fiskālās disciplīnas līguma redakciju, kuru plānots apspriest šodien notiekošajā Eiropas Savienības samitā. Vēstulē izteiktas pretenzijas pret to, ka esošām eirozonas dalībvalstīm un tām, kuras apņēmušās ieviest eiro, netiek noteiktas vienlīdzīgas tiesības piedalīties Eirosamitā. Jau vēstīts, ka līguma pašreizējā variantā paredzēts, ka tiks rīkoti ekskluzīvi eirozonas valstu samiti, tajos neiekļaut ārpus ekonomiskās savienības esošās valstis.
Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Fitch" paziņojusi, ka pazemina piecu eirozonas valstu reitingus. Itālijas, Spānijas un Slovēnijas reitingi pazemināti par divām pakāpēm, bet Beļģijas un Kipras reitingi - par vienu pakāpi. Savukārt Īrijai noteikta negatīva reitinga prognoze. Jau ziņots, ka janvāra vidū kredītreitingu aģentūra "Standard&Poor's" pazemināja deviņu eiro zonas valstu reitingus.
Čehijas valdība parakstījusi vienošanos par Eiropas Savienības satelītnavigācijas sistēmas "Galileo" galvenās mītnes izvietošanu Prāgā. "Galileo" projekta mērķis ir izveidot pasaules radionavigācijas un lokalizācijas satelītsistēmu, ko varēs izmantot autotransportā, dzelzceļa satiksmē, jūras un gaisa transporta navigācijā, kā arī mežsaimniecībā un zivsaimniecībā. "Galileo" ir veidota speciāli civilām vajadzībām atšķirībā no ASV izstrādātās Globālās pozicionēšanas sistēmas jeb GPS, kas sākotnēji radīta militāriem mērķiem. 5,4 miljardus eiro vērto "Galileo" projektu veidos 27 strādājoši satelīti un trīs rezerves satelīti. Gaidāms, ka darbu sistēma uzsāks jau 2014. gadā. Ir iecerēts, ka "Galileo" nodrošinās precizitāti līdz vienam metram, kamēr sistēmas GPS precizitāte ir līdz 10 metriem.
Japānas premjerministrs Josihiko Noda aicina eirozonu ātri atrisināt tās parādu krīzi, nodēvējot to par lielāko draudu pasaules ekonomikai. Viņš norādīja, ka tas patiesi ir ievērojams risku avots globālajai ekonomikai. Pēc viņa teiktā, Japāna "ir gatava cik vien iespējams atbalstīt Eiropas centienus", atgādinot, ka ieguldījusi naudu Eiropas Finanšu stabilitātes fondā. Noda brīdināja, ka Eiropas valstis saskarsies ar ilgu cīņu, lai atgūtu tirgu uzticību. Japāna savu augstāko trīs "A" kredītreitingu zaudēja 2001.gadā un joprojām to nav atguvusi.
Eiropas Savienības valstu noteiktā naftas embargo pret Irānu dēļ pasaules jēlnaftas cenas var sasniegt 150 ASV dolārus par barelu. Šādu pārliecību paudusi Teherāna. Irāna arī draud pati nekavējoties pārtraukt naftas piegādes Eiropai, cerot, ka tas destabilizēs Eiropas Savienības valstu ekonomikas. Taču Brisele uzsvērusi, ka dalībvalstīm ir pietiekami daudz naftas rezervju, un tās atradīs veidu, kā kompensēt Irānas naftas piegāžu trūkumu.
Foto: Eiropas Komisija
