Īrija rīkos konstitucionālo referendumu par jauno ES fiskālās disciplīnas līgumu. Par to otrdien uzstājoties parlamentā paziņoja premjerministrs Enda Kenijs. Dublinas lēmums noteikti izraisīs satraukumu Briselē un citās dalībvalstīs, jo Īrija jau iepriekš referendumos ir noraidījusi divus ES līgumus, lai gan atkārtotos balsojumos abi tomēr tika apstiprināti. Fiskālās disciplīnas līgums, par kuru pamata vienošanās tika panākta decembrī, paredz ieviest tā dēvēto zelta likumu, kas pieprasa dalībvalstu konstitūcijās iekļaut prasību par sabalansētu budžetu.
Baltkrievija otrdien paziņoja, ka atsauc uz konsultācijām Baltkrievijas pastāvīgo pārstāvi ES un Baltkrievijas vēstnieku Polijā, kā arī aizliegs iebraukt savā teritorijā personām, kuras līdzdarbojušās sankciju noteikšanā pret Baltkrieviju. Minska norāda, ja tiks turpināts spiediens uz Baltkrieviju, tiks veikti arī citi pasākumi tās interešu aizsardzībai. ES otrdien noteica jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, protestējot pret prezidenta Aleksandra Lukašenko režīma represiju turpināšanos.
Pašreizējā Eiropas parādu krīze ir uzskatāma par "iespēju". Par to ir pārliecināts bijušais Vācijas kanclers Helmūts Kols. Intervijā laikrakstam "Bild" viņš paziņoja, ka "ir iemesls būt optimistiskiem par to, ka Eiropa no šīs krīzes izkļūs stiprāka, ja vien mēs to vēlēsimies." Bijušais kanclers piebilda, ka debates par Eiropu un Grieķijas krīzi nedrīkst aizēnot vienotās Eiropas mērķi.
Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja atbalstījusi Krišjāņa Kariņa sagatavoto likumprojektu- "ES informācijas apmaiņas mehānismi attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešajām valstīm enerģētikas jomā". Tas uzskatāmas par nozīmīgu soli vienotas ES enerģētikas ārpolitikas virzienā. Kariņš norāda, ka mērķis ir izveidot vienotu enerģētikas tirgu, kas aizsargātu patērētājus visās Eiropas valstīs.
ES jaunais fiskālās disciplīnas līgums neatrisinās esošās konkurētspējas, parāda un finanšu sektora problēmas daudzās kopienas dalībvalstīs, uzskata "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Tajā pašā laikā viņš šāda līguma parakstīšanu vērtē pozitīvi, jo līgums nepieciešams, lai turpinātu pastāvēt ideja par eiro. Fiskālās disciplīnas līgumu Eiropas Savienības līderi gatavojas parakstīt ES samitā, kas sāksies ceturtdien.
Ekonomiskās pārliecības indekss šā gada februārī piedzīvoja kāpumu gan ES, gan eirozonā. Tādējādi tas pieaudzis jau otro mēnesi pēc kārtas, ziņo EK. Pārliecības uzlabošanās tika reģistrēta visās nozarēs, izņemot pakalpojumu sektoru.
Eiropas Savienības valstu parlamenti ir kļuvuši līdzīgi Eiropas institūcijām. Šādu viedokli paudis Eiropas Savienības prezidents Hermans van Rompejs. Viņš norāda, ka pirms daudziem gadiem Eiropas Kopiena it kā pastāvēja uz vienas planētas, bet valstu nacionālās politikas uz daudzām citām planētām. Taču tagad šie laiki ir beigušies. Rompejs uzsver, ka atsevišķu nacionālo parlamentu balsojumus attiecībā uz nodokļu maksātāju finansētām glābšanas programmām vai taupības pasākumiem ar lielu uzmanību vēro visa Eiropa. Rompejs norāda, ka tādā veidā, varbūt ne formāli, bet vismaz politiski runājot, visi nacionālie parlamenti savā veidā ir kļuvuši par Eiropas institūcijām.
Eiropas Centrālā banka paziņojusi, ka uz laiku pārtrauc pieņemt Grieķijas valsts obligācijas kā banku kredītu ķīlu. Šāds lēmums pieņemts pēc starptautiskās kredītreitingu aģentūras "Standard & Poor's" lēmuma pazemināt Grieķijas reitingu līdz "selektīvam defoltam". Banka paziņoja, ka pēc tās lēmuma Grieķijai var būt nepieciešams ārkārtas likviditātes atbalsts, kas būs jānodrošina eirozonas 17 valstu nacionālajām centrālajām bankām. "Standard & Poor's" Grieķijas kredītreitingu samazināja ņemot vērā Atēnu vienošanos ar tās parāda vērtspapīru turētājiem par parāda samazināšanu.
