Francijas finanšu ministrs Pjērs Moskovisī paziņojis, ka eirozonas finanšu ministri par starptautiskās palīdzības programmas nākamā maksājuma piešķiršanu Grieķijai vienosies pirmdien. Moskovisī izteicies, ka tas ir fundamentāli svarīgi, lai Grieķijai, kas pielikusi tik daudz pūļu, būtu pārējo kopienas valstu atbalsts. Viņš tomēr piebilda, ka Atēnām arī ir jārespektē citu valstu finanšu iespējas. Arī Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Olli Rēns pauda pārliecību par pozitīva lēmuma pieņemšanu pirmdien, paziņojot, ka Grieķija ir īstenojusi visus nepieciešamos pasākumus.
Kipra no starptautiskajiem aizdevējiem vēlas saņemt finansiālu palīdzību 17 miljardu eiro apmērā četru gadu garumā, atklāja Kipras finanšu ministrs Vass Šiarlijs. Šī summa aprēķināta, balstoties uz pieņēmumu, ka bankām būs nepieciešami 10 miljardi eiro. Vēl nav zināmi rezultāti neatkarīgam auditam, kas noteiks nepieciešamo finansējumu Kipras banku sistēmas stabilizēšanai, tādējādi oficiāls galīgais nepieciešamās palīdzības apjoms vēl nav paziņots. Jūnijā Kipra paziņoja, ka kļuvusi par piekto eirozonas valsti, kas no vienotās valūtas partneriem lūdz finansiālu palīdzību.
Eiropas politiskajām partijām nākamajās Eiroparlamenta vēlēšanās ir jāizvirza kandidāti Komisijas priekšsēdētāja amatam. Šādu nostāju pauž EP ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā. Deputāti arī norāda, ka pēc iespējas vairāk Eiropas komisāru būtu jāizraugās no jaunievēlētajiem Eiroparlamenta deputātiem, jo tieši viņiem iedzīvotāji ir pauduši uzticību balsojot. Tas ļautu panākt arī līdzvērtīgāku spēku samēru ar Eiropadomi, kuras locekļi ir valdību pārstāvji. Savukārt dalībvalstīm vajadzētu katra komisāra amatam izvirzīt divus kandidātus - vīrieti un sievieti, lai tādējādi dotu iespēju Eiropas Komisijas prezidentam nodrošināt dzimumu līdzsvaru Komisijā.
Saistībā ar gaidāmo Latvijas prezidentūru ES Padomē 15 amatpersonas no ministrijām un to padotības iestādēm šonedēļ apguva starptautisko sarunu veikšanas taktiku un metodes. Apmācības notika franču valodā un bija vērstas uz franču valodas lingvistisko prasmju pilnveidi. To laikā eksperti no Francijas dalījās arī ar praktisku pieredzi par starptautisko sarunu norises procesiem.
Svētdien Katalonijā notiks reģionālā parlamenta vēlēšanas, kuras varētu novest pie Spānijas sadalīšanās. Katalonijas premjerministrs Artūrs Mass gadījumā, ja vēlēšanās uzvarēs viņa pārstāvētā liberālo nacionālistu Demokrātiskās konverģences partija, sola rīkot referendumu par reģiona pašnoteikšanos. Iespējamā Katalonijas atdalīšanās no Spānijas rosinājusi lielas emocijas. Kataloņi savu vēsturi uzskata par daudz senāku nekā vienotās valsts vēsturi. Turklāt tas ir bagātākais valsts reģions, kura ekonomika nodrošina piektdaļu no visas Spānijas iekšzemes kopprodukta un lielāko daļu no spāņu eksporta. Analītiķi nav vienisprātis par iespējamajām sekām, kuras varētu radīt valsts sadalīšanās, taču daži brīdina, ka tā atstās graujošu ietekmi gan uz Spāniju, gan visu eirozonu.
Privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss "Purchasing Managers' Index" eirozonā šā gada oktobrī palielinājās līdz 45,8 punktiem, liecina tirgus izpētes uzņēmuma "Markit" jaunākie dati. Neskatoties uz indeksa pieaugumu, eirozonas privātajā sektorā joprojām vērojama aktivitātes samazināšanās, jo indekss, kas nepārsniedz 50 punktu atzīmi, liecina par aktivitātes kritumu. Veidojot indeksu, tiek aptaujāti aptuveni 5000 eirozonas rūpniecības un pakalpojumu nozarēs strādājošu uzņēmumu.
ES aģentūra, starp kuras uzdevumiem ir arī dzīvnieku veselības aizsardzība, sākusi meklēt iemeslus, kādēļ visā pasaulē, tostarp Eiropā, strauji samazinājies bišu skaits. Gala ziņojums gaidāms nākamgad, un tā mērķis būs aizpildīt caurumus informācijā par problēmu, un noteikt jomas, kurās nepieciešams vairāk pētījumu. Nozīmīga daļa pasaules lauksaimniecības kultūru ražības ir atkarīga no bitēm un apputeksnēšanas.
