Eiropas īsziņas 23.09.2011.

Turcija ir parakstījusi vienošanos ar Ziemeļkipras Turku Republiku par naftas un gāzes lauku izpēti Vidusjūras austrumos, tādējādi reaģējot uz grieķu pārvaldītās Kipras lēmumu vienpusēji uzsākt izpētes darbus. Kipras valdība paudusi nožēlu par Ankaras rīcību un apsūdzējusi Turciju starptautisko tiesību pārkāpšanā. Neskatoties uz Eiropas Savienības aicinājumu atturēties no pārsteidzīgas rīcības, Turcija līgumu parakstījusi Ņujorkā notiekošās ANO Ģenerālās asamblejas kuluāros. Turcija ir vienīgā valsts, kura atzīst Ziemeļkipras Turku Republiku, kamēr visa pasaule, tostarp Eiropas Savienība, par vienīgo Kipras tiesisko pārstāvniecību uzskata grieķu kontrolētās salas daļas valdību.
*
Latvijas lauksaimnieki varētu vēl aktīvāk aizstāvēt savas prasības pēc godīgākiem platību maksājumiem. Tā pēc vakar Briselē notikušajām sarunām biedrībai "Zemnieku saeima" pateica Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas delegācijas vadītājs Alberts Dess. "Zemnieku saeimas"valdes priekšsēdētāja Maira Dzelzkalēja norāda, ka Dess ir vienmēr bijis "par" maksājumu izlīdzināšanu. Bez tam sarunās viņš ieteica visos turpmākajos sarunu līmeņos izcelt Baltijas valstu īpašo situāciju - ka nākam no postsociālisma laikmeta. Līdz ar to bijusi krasa lauksaimnieciskā ražošanas samazināšanās un radās daudz neizmantotās zemes, ko nākotnē būs iespējams apstrādāt.
*
Eirozona piedzīvos "drausmīgu stagnāciju", cenšoties glābt Grieķiju un citas parādsaistībās nokļuvušās valstis. Par to brīdina eiroskeptiski noskaņotais Čehijas prezidents Vāclavs Klauss. Viņš uzskata, ka Grieķijai esot eirozonā un izmantojot eiro kā valūtu, tās problēmas nevar tikt atrisinātas. Klauss piebilst, ka eirozona nav spējīga atrisināt Grieķijas un vairāku citu valstu problēmas, un Eiropa piedzīvos ļoti ilgstošu ekonomikas stagnāciju.
*
Tajā pašā laikā Lietuvas premjerministrs Andris Kubiļus paziņojis, ka ir optimistiski noskaņots par eiro zonas nākotni, pat neraugoties uz pašreizējo parādu krīzi. Viņš norāda, ka Eiropa ir pārdzīvojusi daudzas krīzes un pēc katras krīzes kļuvusi spēcīgāka nekā pirms tam. Tāpēc Kubiļus aicina nenodoties drūmām prognozēm. Viņš gan nevēlējās prognozēt, kad Lietuva varētu iestāties eiro zonā, taču norādīja, ka tai ir jācenšas samazināt deficītu valsts budžetā un kontrolēt inflāciju.
*
Šodien Igaunijas pilsētā Vīlandē notiks Baltijas Asamblejas ceļojošā kausa izcīņa basketbolā, kurā spēkiem mērosies Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu komandas. Latviju turnīrā pārstāvēs deputāti Ints Dālderis, Aleksejs Holostovs, Ivans Klementjevs, Mihails Zemļinskis, kā arī Saeimas darbinieki. Baltijas Asamblejas basketbola turnīrs notiek kopš 2006.gada, un pirmo ceļojošo kausu izcīnīja Lietuvas komanda. Nākamajos četros turnīros kauss aizceļoja pie Igaunijas parlamentāriešiem.
*
Bosnija un Hercegovina iekšpolitisko konfliktu dēļ var zaudēt Eiropas Savienības finansiālo atbalstu vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā. Par to brīdina Eiropas Savienības delegācija Bosnijā. Kopienas paplašināšanās komisārs Štefans Fīle atzina, ka Bosnija un Hercegovina ir vienīgā valsts, kura nav spējusi pabeigt darbu pie Eiropas Savienības kandidātvalstīm paredzētās pirmsiestāšanās palīdzības programmas. Kopienas fondu līdzekļi ir paredzēti reformām tieslietu sistēmā un valsts pārvaldībā, mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, kā arī lielceļu būvniecībai.
*
Igaunijai kopā ar vēl 11 NATO dalībvalstīm pieder trīs "Boeing C-17" militārās transporta lidmašīnas. Taču tā ne reizi tās nav izmantojusi, vienlaikus par valsts dalību šajā projektā maksājot 1,2 miljonus eiro gadā, ziņo interneta portāls BBN. Ik gadu Igaunijai pienākas 45 lidojuma stundas, tomēr līdz šim Tallina tās nav izmantojusi. Taču šogad Igaunija plāno izmantot sev atvēlēto lidojuma laiku un nodrošināt valsts karavīru transportēšanu mājup no Afganistānas. Iepriekš, atgriežoties no misijas Afganistānā, mājupceļš igauņu karavīriem bija jāveic caur Kipru vai Lielbritāniju. 12 NATO dalbvalstīm kopīgi piederošās lidmašīnas tiek turētas NATO militārajā gaisa bāzē Ungārijā.