Eiropas īsziņas 21.09.2011.

Somijas Centrālās bankas vadītājs Erki Līkanens aicinājis eirozonas dalībvalstis īstenot steidzamus pasākumus, tostarp rekapitalizēt bankas, lai izvairītos no atkārtotas recesijas. Somijas Centrālā banka savā paziņojumā arī norādīja uz globālās ekonomikas perspektīvas strauju pasliktināšanos, ņemot vērā Eiropas Savienības parādsaistību krīzes negatīvo ietekmi uz finanšu tirgiem. Līkanens arī uzsvēra, ka ir svarīgi, lai izmaiņas saistībā ar Eiropas Finanšu stabilitātes fondu tiktu īstenotas pilnvērtīgi. Pretējā gadījumā eirozona var nonākt atkārtotā recesijā, un, ja Eiropa nespēs savaldīt parādsaistību krīzi, pārliecības zudums iedragās arī pasaules ekonomikas izaugsmi.
*
Vairāk nekā trešdaļa no vides uzlabošanai domāto Eiropas Savienības lauksaimniecības fondu līdzekļiem piešķirta saimniecībām, nedz kurās pašās, nedz arī vismaz desmit kilometru rādiusā ap tām nav novērojamas ekoloģiskas problēmas. Tas atklāts Eiropas Revīzijas palātas veiktā pētījumā. 39% no 203 gadījumiem fermās, kuras noslēgušas līdzfinansējuma līgumu, netika konstatētas īpašas vides problēmas vai arī tādu nebija vispār. Eiropas Revīzijas palāta norāda, ka pašreizējā politika ir pārāk nenoteikta un vairākas valstis piemēram nav spējušas skaidri noteikt savus mērķus līdzekļu piešķiršanai, lai sniegtu taustāmus rezultātus.
*
Spānijas ekonomikas izaugsme ir pārāk lēna, taču valdība cenšas veicināt aktivitāti un nemaina šā gada mērķus. Finanšu ministre Elena Salgado norāda, ka lielākās bažas rada augstais bezdarbs, kas pārsniedzis 205 atzīmi. Spānija prognozē, ka valsts iekšzemes kopprodukts šogad pieaugs par 1,3%, kas ir krietni optimistiskāk salīdzinājumā ar analītiķu prognozēto kāpumu 0,8%-0,9% apmērā. Ministre norādīja, ka Spānija nemaina IKP pieauguma mērķus.
*
Tā dēvēto slikto kredītu apjoms Spānijas bankās šā gada jūlijā pieaudzis līdz 124,7 miljardiem eiro jeb gandrīz 7% no kopējā aizdevumu portfeļa. Par to ziņo Spānijas Centrālā banka. Tādējādi Spānijas banku slikto kredītu apjoms sasniedzis augstāko līmeni kopš 1995.gada februāra. Eksperti norāda, ka šo kredītu apjoms Spānijas bankās, jo sevišķi reģionālajās krājbankās, piedzīvoja ievērojamu pieaugumu pēc valsts nekustamo īpašumu tirgus sabrukuma 2008.gada nogalē.
*
Biznesa inkubatoru attīstītāji no Vācijas, Latvijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Baltkrievijas un Dānijas nodibinājuši starptautisku biznesa inkubatoru asociāciju "IBI NET". Tā apvienos biznesa inkubatorus un tajos darbojošos uzņēmumus Baltijas jūras reģiona valstīs. Asociācijas dibinātāji no Latvijas ir Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas reģiona biznesa attīstītības inkubators. "IBI NET" kalpos par pamatu savstarpējai informācijas, zināšanu un pieredzes apmaiņai starp biznesa inkubatoriem un tajos esošajiem uzņēmumiem, to interešu aizstāvībai starptautiskā līmenī ar mērķi veicināt inovatīvu un eksportspējīgu uzņēmumu veidošanos Baltijas jūras reģionā. Asociācijas dibināšana notika Vācijas galvaspilsētā Berlīnē.
*
Protestējot pret valsts budžeta tēriņu samazināšanu, daudzos Spānijas reģionos vakar sākās un šodien turpināsies skolotāju streiks. Tiek lēsts, ka galvaspilsētā Madridē vien streikā piedalīsies aptuveni 21 tūkstotis skolotāju, kuri strādā valsts vidusskolās. Viņi ir saniknoti par to, ka budžeta tēriņu cirpšanas ietvaros tiks pagarinātas viņu darba stundas un samazināts laiks, lai sagatavotos stundām. Tas, pēc skolotāju paustā, kaitēs izglītības kvalitātei un nozīmēs, kas darbu zaudēs skolotāju palīgi. Madridē pie vairākām vidusskolām kopā ar skolotājiem uz protesta akciju ir pulcējās arī skolēni un viņu vecāki. Krīzes dēļ Spānijas centrālā valdība šajā izdara spiedienu uz 17 autonomajiem reģioniem, kuri pārvalda tēriņus veselībai un izglītībai, lai panāktu to budžeta deficītu samazināšanu.
*
Zviedrijas valdība otrdien nāca klajā ar nākamā gada budžeta projektu, paziņojot, ka tā nolūks ir nepieļaut, lai pašreizējā globālā finanšu krīze izraisītu būtisku sastingumu šīs valsts ekonomikā. Zvidrija ir solījusi, ka tās nākamā gada budžetā tiks saglabāts pārpalikums, lai gan eiro zonas parādu krīze un ASV izaugsmes palēnināšanās draud iegrožot Ziemeļvalstu lielākās ekonomikas pieaugumu. Valsts budžets, kurā pērn pārpalikums bija 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta, arī šogad būšot ar plusa zīmi. Zviedrijas valdība pagājušajā mēnesī atteicās no plāna samazināt ienākuma nodokļa likmes, ņemot vērā budžeta pārpalikuma samazināšanos un parlamenta iebildumus.
*
Grieķijas valdība kategoriski noliedz iepriekš presē izskanējušo informāciju, ka valsts apsver iespēju rīkot referendumu par tās dalību eirozonā. Laikraksts "Kathimerini", atsaucoties uz kādu anonīmu informācijas avotu, vēstīja, ka Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu apsver iespēju rīkot referendumu, lai noskaidrotu, vai valstij vajadzētu turpināt cīnīties ar parādsaistību krīzi eirozonā vai ārpus tās. Valdība jau iepriekš ir norādījusi, ka tā plāno referendumu par politiskām reformām, taču vairākkārt noliegusi, ka tas būtu saistīts ar valsts dalību eirozonā.
*
Ar Eiropas Savienības atbalstu Lietuvas rietumos tiek rekonstruēti vēsturiskie dzelzceļa tilti, no kuriem divi šomēnes jau pabeigti. Nesen sākta arī divu metāla tiltu atjaunošana. Vēsturiskie dzelzceļa tilti līnijā Klaipēda-Paģēģi celti laika posmā no 1865.gada līdz 1875.gadam un ir atzīti par nacionālo kultūras vērtību. Atjaunojot tos, tiek pētīta autentiskā arhitektūra. Divus metāla tiltus, kuru atjaunošana sākta nesen, plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām. Pēc rekonstrukcijas darbu pabeigšanas dzelzceļa līnija Klaipēda-Paģēģi spēs izturēt daudz intensīvāku satiksmi. Lai uzlabotu dzelzceļa infrastruktūru, šogad Lietuvas dzelzceļa kompānija plāno finansēt vēl piecu dzelzceļa tiltu atjaunošanu citās līnijās.