Vakar un šodien Briselē notiek ES Ārlietu padomes un Vispārējo lietu padomes sanāksme. Latviju tajā pārstāv ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Šodien Vispārējo lietu padomē būtiskākais jautājums būs gatavošanās 22. un 23. novembra Eiropadomei, kurā plānots panākt vienošanos par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam. Tāpat tiks prezentēta decembra Eiropadomes darba kārtība. Sagaidāms, ka Vispārējo lietu padomē tiks panākta arī vienošanās par atsevišķiem ekonomiskās kopienas kohēzijas politikas regulu priekšlikumu jautājumu blokiem. Savukārt Eiropas Komisija iepazīstinās ar savu darbības programmu 2013.gadam.
Ceturtdien un piektdien Briselē Eiropadomes ārkārtas sanāksmē Latviju pārstāvēs Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Kopienas valstu līderu sanāksmē par ES-as daudzgadu finanšu ietvaru 2014.- 2020.gadam premjers sarunās aizstāvēs Latvijas prioritātes - pietiekami lielu kohēzijas politikas finansējuma nodrošināšanu, kā arī godīgu un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu panākšanu Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū. Premjeram uz Briseli līdzi dosies arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Briselē valstu vadītāju tikšanās laikā plānota arī Baltijas lauksaimnieku protesta akcija. Latvijas lauksaimnieku organizācijas kopā ar Igaunijas un Lietuvas lauksaimniekiem jau visu gadu ir apvienojušās kopīgā kampaņā, lai panāktu, ka ekonomiskās kopienas tiešmaksājumu līmenis Baltijas valstīm ir vismaz 80% no vidējā līmeņa ES.
Latvijas un Polijas Ekonomikas ministrijas ir gatavas apņemties sadarboties gāzes sektorā. Tā teikts Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā par sadarbības stiprināšanu gāzes sektorā starp abu valstu ministrijām. Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta vizītes laikā Polijā oktobrī tika apspriesta iespēja parakstīt starpvaldību vai starpuzņēmumu saprašanās memorandu starp Poliju un Latviju par turpmāku sadarbību gāzes sektorā, īpaši kontekstā ar Latvijas ievērojamo dabasgāzes krātuvju izbūves potenciālu. Tuvojoties Polijas prezidenta vizītei Latvijā no 22. līdz 24.novembrim, tiek plānota virkne sadarbības veicināšanas pasākumu, tostarp abu valstu Ekonomikas ministriju pārstāvju tikšanās, kuras laikā plānots parakstīt starpministriju vienošanos par sadarbību gāzes sektorā un starpinstitūciju darba grupas izveidi.
Gatavojoties ES prezidentūrai nākamā gada otrajā pusē Lietuva vēlas palielināt lidojumu skaitu starp Viļņu un Briseli. ES prezidentūru Lietuva uzņemsies pirmo reizi. Lietuvas plāns paredz valsts prezidentūras laikā maršrutā starp Viļņu un Briseli dienā nodrošināt vismaz divus lidojumus katrā virzienā. Šobrīd lidojumus no Viļņas uz Beļģiju piedāvā divas lidsabiedrības. Beļģijas aviokompānija veic vienu lidojumu katru dienu, izņemot sestdienas, savukārt Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" trīs reizes nedēļā veic lidojumus uz Šarleruā lidostu. Lietuvas amatpersonas pauž viedokli, ka pašreizējais pieejamo reisu skaits Lietuvas prezidentūras laikā nebūšot pietiekams. Par reisu skaita palielināšanu Lietuva jau sākusi sarunas ar Beļģijas aviokompāniju. Sarunas par lidojumu veikšanu Lietuva sākusi arī ar Latvijas lidsabiedrību "airBaltic".
Itālijas premjerministrs Mario Monti paziņojis, ka viņa pilnvaru pirmajā gadā Itālijā veiktie stingrie taupības pasākumi bija pamatoti un bez tiem būtu sašķēlusies vai sabrukusi visa eiro zona. Monti biroja izplatītajā 17 lappuses garajā ziņojumā par viņa pirmo gadu parādu māktās Itālijas valdības vadītāja amatā klāstīts, ka valdības veiktie taupības pasākumi mazināja Itālijas aizdevumu procentu likmes un atjaunoja tirgu uzticību eiro zonas trešajai lielākajai ekonomikai. Monti, kura popularitāti iedragājuši taupības pasākumi un strukturālās reformas, kuras kritiķi vaino par ekonomikas izaugsmes kavēšanu, ziņojumā par pirmo gadu premjera amatā atzina, ka valdība varētu būt darījusi arī vairāk, jo īpaši valsts nabadzīgāko iedzīvotāju labā. Itālijas ekonomikas lejupslīde sākās pagājušā gada nogalē.
