Eiropas īsziņas 20.09.2011.

Turcijai un Kipras grieķu valdībai būtu jāizrāda savaldība turpmākajā strīdā jautājumā par dabasgāzes rezervju izpēti Vidusjūrā. Šādu uzskatu paudusi Eiropas Komisija, aicina abas puses darīt vairāk, lai atrisinātu strīdu par Ziemeļkipru. Turcija pirmdien aicināja Kipras grieķu valdību nekavējoties atteikties no plāniem veikt gāzes krājumu izpēti Kipras salas piekrastē. Ankara brīdināja, ka gadījumā, ja Kipras grieķu puse no izpētes darbiem neatteiksies, Turcija ir gatava nosūtīt savus jūras spēku kuģus, lai tie apsargātu Turcijas izpētes platformas, kuras varētu sākt darbu Kipras piekrastē.
*
Latvijas eksports šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, palielinājās par 37%. Tas ir piektais straujākais pieaugums no visām Eiropas Savienības valstīm, liecina statistikas biroja "Eurostat" jaunākie dati. Straujākais eksporta pieaugums pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem pusgadā reģistrēts Maltā, Igaunijā, Lietuvā un Bulgārijā. Līdzīgai kā Latvijā eksports 37% apmērā pieauga arī Grieķijā. Eksports gada pirmajos sešos mēnešos audzis visās ES dalībvalstīs.
*
Šā gada augustā salīdzinot ar gadu iepriekš automašīnu reģistrācija Latvijā pieauga par 40%. Tas ir ceturtais straujākais pieaugums Eiropā, ziņo Eiropas Automobiļu ražotāju asociācija. Augustā Latvijā reģistrētas 685 jaunas automašīnas. Straujākais automašīnu reģistrācijas apjoma kāpums pagājušajā mēnesī reģistrēts Islandē - par 193%, kā arī Igaunijā un Lietuvā. Savukārt lielākais reģistrācijas samazinājums fiksēts Īrijā un Portugālē. Vidēji Eiropas Savienībā jaunu automašīnu reģistrācija pieauga par gandrīz 8%.
*
34,4% Lietuvas iedzīvotāju atzīst, ka no visiem valsts politiķiem tautas intereses vislabāk pārstāv valsts prezidente Daļa Grībauskaite, liecina jaunākās aptaujas rezultāti, kas publicēti laikrakstā "Lietuvos rytas". Grībauskaite arī jūlijā bija valsts populārākā politiķe. Tajā pašā laikā tikai 2,9% aptaujāto norādīja, ka labāk par citiem politiķiem Lietuvas iedzīvotāju intereses pārstāv premjerministrs Andris Kubiļus.
*
Somijas galvaspilsētas Helsinku un tās apkaimes vispārizglītojošajās skolās strauji pieaug tādu skolēnu skaits, kuru ģimenes ir ieradušās no Igaunijas. Somijas sabiedriskā raidsabiedrība YLE vēsta, ka, piemēram, Vantā pilsētas skolās jaunajā mācību gadā ir par simts igauņu skolēniem vairāk nekā noslēdzot iepriekšējo mācību gadu. Turklāt ik nedēļu pilsētas skolās iestājas arvien vairāk bērnu no Igaunijas. Pašvaldība šādu situāciju nebija gaidījusi, norādot, ka vietējām skolām tagad ir jāmeklē risinājums tam, ka tur mācās daudz bērnu, kam somu valoda nav dzimtā. Līdzīga situācija ir arī citās Somijas galvaspilsētas Helsinku un tās apkaimes skolās.
*
Portugāle cer pabeigt privatizācijas programmu līdz 2012.gada beigām un iegūt no tās septiņus miljardus eiro. Tā intervijā franču laikrakstam "Le Figaro" paziņojis Portugāles premjerministrs Pedro Pasušs Koelju. Šobrīd notiekot veto tiesību ierobežošana valsts uzņēmumos, bet līdz novembra vidum paredzēts sākt privatizācijas procesu enerģētikas sektorā. Privatizācija ir bijusi viens no galvenajiem kreditoru nosacījumiem, piešķirot aizdevumus Portugālei, kā arī Grieķijai un Īrijai. Portugālē privatizācijai tiks nodotas elektroapgādes, naftas un gāzes kompānijas, nacionālā aviokompānijā TAP, pasts, raidorganizācija RTP un citi uzņēmumi. Premjers atklāja, ka par minētajiem uzņēmumiem interesi ir izrādījuši gan Eiropas, gan Brazīlijas, Ķīnas un vairāku arābu valstu investori.
*
Tikmēr Spānijas Centrālā banka solījusi segt līdz pat 20 miljardiem eiro zaudējumos krājbankā "Caja Mediterraneo", cenšoties to pārdot. Par to vēsta laikraksts "El Mundo". Spānijas Centrālā banka šīs krājbankas kontroli pārņēma jūlijā. Laikraksts norāda, ka centrālā banka pavēstījusi investoriem, ka tā segs līdz pat 20 miljardiem eiro zaudējumos, ja būs nepieciešams. Ja šī informācija apstiprināsies, tad tā "būs visdārgākā valsts iejaukšanās Spānijas finanu sektora vēsturē," raksta "El Mundo". Šī iejaukšanās var nopietni satraukt finanšu tirgus, jo tās apjoms ir līdzvērtīgs valdības aplēsēm par maksimālajām izmaksām visas Spānijas banku nozares rekapitalizācijai.
*
Latvijā otrajā ceturksnī būvniecības pieaugums bija straujākais Eiropas Savienības valstu vidū. Statistikas pārvaldes "Eurostat" dati liecina, ka salīdzinot ar pirmo ceturksni būvniecības produkcijas izlaide mūsu valstī palielinājās par 9%. Otrais straujākais kāpums bija Lietuvā, bet trešais- Polijā. Krasākais kritums bija Slovēnijā un Grieķijā.
*
Savukārt Latvijā mājsaimniecību saražoto atkritumu īpatsvars ir otrs lielākais Eiropas Savienībā- 44%. Saskaņā ar "Eurostat" datiem vislielākais mājsaimniecību saražoto atkritumu īpatsvars ir Kiprā, tad seko Latvija un Malta. Tikmēr Igaunijā no kopējā saražotā atkritumu apmēra mājsaimniecības saražo tikai 4% atkritumu.
*
22 gadus pēc komunistu režīma krišanas Bulgārijā vakar atklāts pirmais muzejs, kas veltīts komunistu propagandas mākslai. Sociālistiskās mākslas muzejā Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā izstādītas 77 skulptūras, 60 gleznas un 25 mazāki plastmasas mākslas darbi, kurus laikā no 1945.līdz 1989.gadam radījuši toreiz visatzītākie mākslinieki. Kolekcijā, kuras eksponāti pārsvarā tika izmantoti komunistu režīma propagandas mērķiem, iekļautas Ļeņina un vairāku Bulgārijas komunistu līderu pilna auguma statujas, galvas atveidojumi, krūšutēli un gleznas. Citos mākslas darbos glorificēta strādnieku šķiras ikdiena un pretnacistu partizānu kustība.