Itālija kļuvusi par nākamo valsti, kas ratificējusi Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas līgumu. Šī līguma mērķis ir noteikt stingrākus budžeta veidošanas noteikumus, lai novērstu Eiropas valstī augstus budžeta deficītus un nākotnē novērstu iespējamu jaunu nestabilitāti eirozonā. Pret šo dokumentu balsojusi vien Ziemeļu līga, kas līdz pērnā gada novembrim bija koalīcijas valdībā Silvio Berluskoni vadībā. Iepriekšējā balsojumā par fiskālās disciplīnas līgumu Ziemeļu līgas pārstāvji turēja izkārtni ar uzkrakstu: "Jā cilvēku Eiropai, nē banku Eiropai." Atgādinām, ka tikai Čehija un Lielbritānija ir izlēmušas nepievienoties Eiropas fiskālās disciplīnas īgumam.
Eiropas Komisija gatavojas aicināt dalībvalstis uzsākt sarunas par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu ar Japānu. Turpina Eiropas Savienības tirdzniecības komisārs Karls de Guhts:
"Eiropas Komisija ir izlēmusi lūgt dalībvalstīm dot zaļo gaismu brīvās tirdzniecības sarunu uzsākšanai ar vienu no mūsu galvenajiem politiskajiem un ekonomiskajiem partneriem - Japānu. Mūsuprāt, tam ir ļoti nopietns iemesls. Pirmkārt, Japāna ir mūsu otrais lielākais tirdzniecības partneris Āzijā un mūsu galvenais sabiedrotais demokrātisko un tiesisko vērtību ievērošanā. Ja izaugsme nākamajos 20 gados, visticamāk, nāks no Āzijas, tad Japānas neievērošana būtu ļoti nopietna mūsu tirdzniecības stratēģijas kļūda. Jau tagad Eiropas Savienība un Japāna kopā veido gandrīz trešo daļu no pasaules iekšzemes kopprodukta."
Karls De Guhts, ir pārliecināts, ka šāds apjomīgs brīvās tirdzniecības līgums ar Japānu ļautu par vienu procentu celt Eiropas Savienības iekšzemes kopproduktu, palielinātu eiropiešu preču eksportu par trešo daļu, kā arī radītu Eiropā aptuveni 400 tūkstošus jaunu un tik ļoti nepieciešamu darbavietu.
Eiropas Savienībai ir jāsagatavojas iespējamai humānai krīzei Sīrijā un potenciālam bēgļu pieplūdumam. Šādu brīdinājumu izteikusi Eiropas Savienības prezidējošā valsts Kipra. Paziņojumā norādīts, ka līdz šim Sīrijas konflikta dēļ patvērumu Jordānijā, Libānā, Irākā un Turcijā ir atraduši vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku. Lai arī ietekme uz Eiropas Savienības valstīm līdz šim nav bijusi īpaši izteikta, Eiropas Savienības amatpersonas norāda uz nepieciešamību izmantot pastāvošos solidaritātes mehānismus, lai sagatavotos iespējamām izmaiņām bēgļu plūsmā. Pirmkārt Eiropas Savienība izpētīs, kā 27 valstu bloks var palīdzēt tām valstīm, kas jau uzņēmušas lielāko daļu Sīrijas bēgļu.
Lidmašīnu biļešu tirgotājiem internetā turpmāk būs jānorāda biļetes galīgā cena un visas piemaksas, taču šajā summā automātiski nedrīkstēs iekļaut apdrošināšanas maksu par lidojuma atcelšanu. Ar šādu spriedumu nākusi klajā Eiropas Savienības tiesa. Spriedums pasludināts vācu patērētāju aizsardzības grupas prasībā pret interneta vietni ebookers.com. Tiesa norādījusi, ka patērētājiem ir jādod tiesības brīvi izvēlēties papildus izmaksas, kuras nav ne obligātas, ne nepieciešamas lidojuma veikšanai.
Somijas parlaments šodien gatavojas atbalstīt līgumu par finansiālas palīdzības sniegšanu grūtībās nonākušajām Spānijas bankām. Somijas premjerministrs Jirki Katainens paudis pārliecību, ka šāda vienošanās, visticamāk, tiks atbalstīta bez liekām domstarpībām. Tiek ziņots, ka Madride ir piekritusi garantēt Somijai nodrošinājumu apmaiņā pret Somijas dalību 100 miljardu eiro lielajā palīdzības programmā, līdzīgi kā to savulaik darīja arī Grieķija. Katainens arī norādījis, ka visi Eiropieši pašlaik atrodas vienā laivā un ir nepieciešams eirozonas parādu krīzi atrisināt cik vien iespējams ātri. Sagaidāms, ka šodien par palīdzības sniegšanu Spānijai spriedīs arī eirozonas finanšu ministri.
