Īstenojot Eiropas Savienības līderu janvāra sanāksmē panāktās norunas, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu vēstulē Latvijas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim aicina izveidot speciālas rīcības grupas, kas izstrādātu plānu jauniešu bezdarba mazināšanai, kā arī atbalsta palielināšanai maziem un vidējiem uzņēmumiem. Abiem mērķiem varētu iegūt līdzekļus, pārdalot Latvijai paredzēto un vēl neiezīmēto ES fondu daļu 2007.-2013.gadam. Saskaņā ar "Eurostat" datiem, aizvadītā gada nogalē Latvijā 29,9% bezdarbnieku jeb aptuveni 34 000 bija jaunieši. EK mērķis ir panākt, lai četrus mēnešus pēc izglītības iegūšanas katrs jaunietis vai nu ir ieguvis darbu, atradis prakses vietu vai arī turpina mācīties. Latvijai līdz aprīļa vidum vajadzētu izstrādāt jauniešu nodarbinātības plānu, kas tiktu iekļauts topošajā Latvijas Nacionālajā reformu programmā.
Eiropas Komisija plāno pārskatīt Eiropas Savienības patēriņa un ražošanas politiku. Prognozes liecina, ka līdz 2050.gadam pasaules iedzīvotāju skaits būs sasniedzis 9 miljardus un pieprasījums pēc pārtikas, barības un šķiedrvielām pieaugs par 70 %. Komisija norāda, ka valstīm nāksies daudz efektīvāk izmantot dabas resursus. Tāpēc EK ir sākusi sabiedrisko apspriešanos. Nākamo deviņu nedēļu laikā tiek gaidīti viedokļi par dažādiem variantiem, kā turpmāk veidot ietekmīgāku ilgtspējīga patēriņa un ražošanas politiku.
ES finanšu sektorā, kas pašlaik pārdzīvo krīzi, ir gaidāms 10 gadu ilgs reformu process. Pēc tā šis sektors kļūs mazāks, taču dos lielāku labumu sabiedrībai. Šādu viedokli paudis Zviedrijas finanšu ministrs Anderss Borgs. Viņš norāda, ka finanšu sektoram būs lielāks kapitāls un zemāka atdeve no kapitāla, taču tas būs daudz apdomīgāks attiecībā uz risku pārvaldi. Tāpēc, viņaprāt, finanšu sektora devums sabiedrībai būs daudz labāks. Zviedrijas finanšu ministrs paudis viedokli, ka līdz šim Eiropas Savienības banku sektors ir uzņēmies pārmērīgus riskus, tam ir bijis pārāk mazs kapitāls un pārāk vāji īpašnieki, kā arī pārlieku vāja pārvalde.
Eiropas Savienībā lielākie optimisti par iespējām pašlaik atrast darbu vietā, kur viņi dzīvo ir Vācijas iedzīvotāji . Šādi uzkasta puse šīs valsts iedzīvotāju. Par to liecina socioloģisko pētījumu kompānijas "Gallup" aptauja. Lielākie pesimisti ir Grieķijas iedzīvotāji. Tikai 2% aptaujas dalībnieku minēja, ka pašlaik ir labs brīdis darba atrašanai, bet 96% aptaujāto grieķu apgalvoja, ka pašlaik ir slikti laiki darba meklētājiem. Baltijā vislielākais tādu cilvēku īpatsvars, kuriem šķiet, ka pašlaik ir piemērots laiks darbs atrašanai, ir Igaunijā - 13%, bet pesimistiski noskaņoti ir 77% aptaujas dalībnieku. Latvijā šādu iedzīvotāju īpatsvars sastāda 84%, bet 9% mūsu valsts iedzīvotāju ir pārliecināti, ka pašlaik ir labs laiks darba atrašanai. Lietuvā optimisms ir vēl par 1% zemāks.
Vācijas fondu tirgus operators "Deutsche Boerse" trešdien paziņoja, ka Eiropas Komisija bloķējusi tā plānoto apvienošanos ar starptautisko akciju biržu operatoru "NYSE Euronext". Par plāniem apvienoties abas puses paziņoja pirms gada. Apvienojoties abiem uzņēmumiem, tiktu izveidots pasaulē lielākais fondu tirgu operators, kam piederētu Ņujorkas, Frankfurtes, Parīzes, Amsterdamas un Briseles biržas. Šis plāns bija izraisījusis publiskas diskusijas ASV, jo tas paredzēja, ka vairāk nekā 200 gadu vecā Ņujorkas akciju birža nonāks ārvalstu īpašnieku rokās.
Gada inflācija eirozonā šā gada janvārī veidoja 2,7%, tādējādi nemainoties salīdzinājumā ar decembri. Par to liecina Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" jaunākas aplēses. Inflācija 17 valstu eirozonā jau kopš 2010.gada decembra pārsniedz Eiropas Centrālās bankas noteikto mērķi 2% apmērā.
