Šonedēļ Briselē plānotajā Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē zemkopības ministre Laimdota Straujuma akcentēs, ka birokrātiskas procedūras nedrīkst aizkavēt ārkārtas pasākumu īstenošanu lauksaimniecībā. Tāpat nepieciešams paredzēt nekavējošas darbības principus krīzes situācijās, kas radušās dzīvnieku slimību, pēkšņas patērētāju uzticības zaudēšanas un citos gadījumos. Turklāt regulējumam jābūt tādam, lai tas būtu attiecināms un pielāgojams dažādām situācijām un ārkārtas pasākumu īstenošanu neaizkavētu birokrātiskas procedūras. Tāpat sēdē Eiropas Komisija arī plāno prezentēt paziņojumu par zvejas iespēju noteikšanu 2013.gadam. Attiecībā uz šo paziņojumu zemkopības ministre uzsvērs, ka Latvijai ļoti būtiski, lai nākotnē maksimālās ilgtspējīgās nozvejas pieejas ieviešana netiktu sasteigta.
Latvijas eksports šā gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, palielinājās par 16%, kas ir straujākais pieaugums no visām Eiropas Savienības valstīm. Tā liecina ES statistikas biroja "Eurostat" jaunākie dati. Neskaitot Latviju, straujākais eksporta pieaugums pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem pirmajos četros mēnešos fiksēts Lietuvā - par 14%, Grieķijā un Slovākijā. Savukārt eksporta samazinājums reģistrēts vien trīs dalībvalstīs: Bulgārijā un Ungārijā, kā arī Īrijā. Tikmēr Latvijas imports gada pirmajos mēnešos palielinājās par 20%, kas arī ir lielākais pieaugums no visām dalībvalstīm. Savukārt lielākais importa apjoma samazinājums reģistrēts Grieķijā, Kiprā un Maltā. Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts šā gada pirmajos četros mēnešos veidoja 0,8 miljardus eiro, salīdzinot ar 0,4 miljardiem eiro pērn attiecīgajā laika periodā.
Gada inflācija Latvijā jūnijā bija 2,1%, kas ir septītais zemākais līmenis no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tā liecina ES statistikas biroja "Eurostat" jaunākie dati. Zemākais gada inflācijas līmenis jūnijā fiksēts Zviedrijā - 0,9%, Grieķijā, Bulgārijā, Spānijā, Īrijā un Vācijā. Tikmēr augstākā gada inflācija ekonomiskajā kopienā jūnijā reģistrēta Ungārijā - 5,6%, Igaunijā, Maltā, Polijā, Čehijā un Slovākijā. Salīdzinājumā ar maiju gada inflācijas līmenis jūnijā samazinājās astoņās dalībvalstīs, palielinājās - desmit, saglabājās nemainīgs vēl astoņās dalībvalstīs. Tikmēr eirozonā gada inflācija saglabājās nemainīga, veidojot 2,4%.
Šā gada pirmajā pusē no apgrozības izņemts 251 tūkstotis viltotu eiro banknošu. Tā liecina Eiropas Centrālās bankas apkopotā informācija, kas publicēta Latvijas Bankas mājas lapā. Kopējais no apgrozības izņemto viltoto banknošu skaits no šā gada janvāra līdz jūnijam bija par 15,2% mazāks nekā pērn atbilstošajā periodā. Savukārt šā gada pirmajā pusē no apgrozības izņemto banknošu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem sešiem mēnešiem sarucis par 19%. Salīdzinājumā ar apgrozībā esošo īsto eiro banknošu skaitu - šā gada pirmajā pusē vidēji 14,6 miljardi - viltojumu īpatsvars vēl arvien ir ļoti zems. Tā norāda Eiropas Centrālā banka. Joprojām visbiežāk tika viltotas 20 eiro un 50 eiro banknotes. Vairākums jeb 97,5% viltojumu šā gada pirmajā pusē atklāts eirozonas valstīs.
Eiropas Savienības Spānijas banku rekapitalizācijai piešķirtā aizdevuma likme ir 2,5%. Tā vakar vēstīja Spānijas laikraksts ABC. Laikraksts norāda, ka Spānijas finanšu ministra Luisa de Guindosa rīcībā ir pilnīga informācija par aizdevuma nosacījumiem, tomēr tos paredzēts publiskot pēc galīgās aizdevuma vienošanās parakstīšanas, ko ES finanšu ministri gatavojas paveikt jau šomēnes. Laikraksts arī norāda, ka aizdevums Spānijai būs jāatmaksā 30 gadu laikā. Kā ziņots, eirozonas finanšu ministri sanāksmē Briselē pagājušajā nedēļā vienojās Spānijas bankām šomēnes piešķirt 30 miljardus eiro kā pirmo maksājumu no glābšanas programmas, kas varētu sasniegt 100 miljardus eiro.
