Šodien Briselē sāksies Eiropas Savienības līderu divu dienu samits. Tā laikā vislielākā uzmanība tiks pievērsta Eiropas komisijas gadskārtējam ziņojumam par izaugsmi, Eiropas mēroga taupības pasākumiem, darba tirgus reformām, nodarbinātībai un konkurētspējai. Tāpat šīs tikšanās laikā 25 Eiropas Savienības valstu līderi, izņemot Lielbritānijas un Čehijas vadītājus, parakstīs vienošanos par Eiropas fiskālo disciplīnu, kā arī diskutēs par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Serbijai. Sagaidāms arī, ka dienaskārtībā būs jautājumi par situāciju Sīrijā un Kosovā.
Saasinoties diplomātiskajam konfliktam Eiropas Savienības un Baltkrievijas starpā, arvien biežāk sāk izskanēt jautājums arī par ekonomisko sankciju ieviešanu pret Minsku. Kā uzskata Baltkrievu politologs Deniss Meļjancovs, patiesībā Minska nav gatava īstai konflikta eskalācijai un Eiropas Savienības vēstnieku aizbraukšana ne pie kā daudz nopietnāka nenovedīs. Vienlaicīgi intervijā baltkrievu radio stacijai "Euroradio" Meļjancovs paudis pārliecību, ka no šī konflikta lielākā ieguvēja varētu būt Krievija.
Eiropas Centrālā banka eirozonas bankām aizdevumos piedāvās 529,5 miljardus eiro. Aizdevumi ar 1% likmi piešķirti uz trīs gadiem, ECB īstenojot banku refinansēšanas pasākumus, kuru mērķis ir eirozonas investoru pārliecības atjaunošana. Pieteikumus aizņēmumu iegūšanai Eiropas Centrālā banka saņēmusi jau no aptuveni 800 bankām. Kā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, šajos apstākļos Eiropas centrālās bankas politiku drīzāk var vērtēt pozitīvi, jo tiek mazināts stress par banku sektoru. Pēc viņa vārdiem, iegūstot lētu finansējumu, bankas stiprina savas bilances, to rīcībā nonāk nepieciešamie līdzekļi kreditēšanai, kā arī politiķi cer, ka tas veicinās banku interesi par valsts obligāciju iegādi. No otras puses, tas rada pieaugošo banku atkarību no lēta finansējuma.
Lai apspriestu Latvijas sekmes, veiksmīgi īstenojot un noslēdzot starptautiskā aizdevuma programmu, kā arī mācības, kas var noderēt citām līdzīgā situācijā nonākušām valstīm, Eiropas Komisija kopā ar Latvijas Banku šodien Briselē rīko augsta līmeņa semināru. Uz to aicināti valdības, starptautisko iestāžu, kā arī privātā sektora un akadēmisko aprindu pārstāvji.
Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers uzskata, ka Eiropas Savienībā būtu jāieceļ īpašs komisārs Grieķijas jautājumos, kas pārraudzītu šīs eiro zonas valsts atlabšanu no dziļās ekonomiskās krīzes. Intervijā vācu laikrakstam "Die Welt" Junkers norādījis, ka komisārs Grieķijas jautājumos kļūtu par figūru, kas sakopotu visas Eiropas Komisijas kompetences attiecībā uz Grieķiju. Šim komisāram būtu cieši jāsadarbojas ar ES ekonomikas komisāru Olli Rēnu. Luksemburgas premjers arī uzsvēra, ka ES ir jāpieliek lielākas pūles, lai palīdzētu Grieķijai vairot tās konkurētspēju un efektīvāk izmantot ES fondu līdzekļus.
Ārlietu ministrija izsludinājusi iepirkumu komunikācijas kampaņas izstrādei un īstenošanai, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju lepnumu par savu Eiropas identitāti. Kampaņas mērķis ir veidot Latvijas iedzīvotāju izpratni par Latvijas saikni ar Eiropu un uzsvērt, ka Latvija vienmēr ir bijusi Eiropas sastāvdaļa, tostarp arī pirms tās iestāšanās Eiropas Savienībā. Kampaņai būs jāsniedz praktiska un uzskatāma atbilde uz jautājumu, kāda ir īpašā Latvijas identitāte vairākās nozarēs, piemēram, kultūrā, zinātnē un sportā. Tāpat kampaņai jāsniedz atbilde uz jautājumu, ar kādiem vēsturē iegājušajiem un mūsdienu izciliem cilvēkiem, kuri ir guvuši panākumus Eiropā, Latvijā dzīvojošie var lepoties. Kampaņa plānota no šā gada 9.maija jeb Eiropas dienas līdz novembrim, kad gaidāmi valsts svētki. Kampaņa tiks finansēta no Eiropas Komisijas līdzekļiem.
