Kopīgo deklarāciju izstrādājis Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers, iepriekš vēstot, ka ir jārada tāda Eiropa, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv.
„Tuvojoties Romas līguma 60. gadadienai martā, mums jāapvienojas ap pozitīvu rīcības plānu,” norādījis EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Pēc dokumenta rūpīgas vētīšanas, tam zaļo gaismu devis arī Eiropas Parlaments un Padome.
Vairākos galvenajos punktos aptvertas šobrīd būtiskākās jomas. Eiropas Savienības institūciju vadītāji kā pirmo sola gādāt par jaunu darba vietu rašanos, veicināt izaugsmi un investīcijas. Augstu dienas kārtībā ir arī sociālā joma. Arī drošība un reformas migrācijas politikā un valstu solidaritāte šajā jautājumā. Arī digitālais tirgus, enerģētikas savienība. Taču īpaši punktos norādītas arī sfēras, kurām institūciju līderi sola sekot līdzi. Tā ir Eiropas vērtību un likuma varas ievērošana, nodokļu godīga nomaksa un cīņa ar krāpniecību, brīvas darbaspēka kustības aizsardzība un stabilitāte, drošība un miers.
Tam, lai viss plānotais būtu arī izpildīs, līdzi sekos ekspertu grupas, bet institūciju vadītāji to vētīs kopīgās sanāksmēs martā, jūlijā un novembrī.
„Šāda kopīga deklarācija un apņemšanās ir ļoti svarīga laikā, kad Eiropā valda tik daudz neskaidrības un zeļ eiroskepticisms,” sacīja Slovākijas premjerministrs Roberts Fico, kura valsts - Slovākijas - prezidentūras laikā institūciju līderi deklarāciju ir parakstījuši.
„Kopīgi parakstīta deklarācija un Jaunā gada apņemšanās ir ļoti svarīgs instruments, lai nodrošinātu efektīvu rīcību un arī caurspīdīgumu visā Eiropas Savienības procesā, īpaši, kas attiecas uz likumdošanu. Patlaban, kad mēs redzam arvien pieaugošu eiroskepticismu, institūcijām ir arvien aktuālāk strādāt kopā, konstruktīvi un citai citu atbalstot un papildinot,” norādīja Roberts Fico.
Līdzīgi pauda arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss.
„Lielākā daļa cilvēku, kuri iegāja krīzē, nejūt, ka mēs no tās esam iznākuši. Mums tas ir jālabo. Nepietiek tikai ar skaitļu nosaukšanu, kas rāda izaugsmi vai bezdarba samazināšanos. Cilvēki nejūt, ka ekonomika pietiekami strādā viņu labā,” skaidroja Timmermanss.
Darba programmu nākamajiem divpadsmit mēnešiem Eiropas Komisija pieņem katru gadu, un tās būtība ir informēt sabiedrību un likumdevējus par politisko apņemšanos un dienas kārtību. Taču pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē kopīgi šo apņemšanos parakstījuši visu institūciju vadītāji, visticamāk, izveidojot to par paraugu arī turpmākajiem gadiem.
