Šī gada notikumi Ukrainā ir pilnībā izmainījuši Eiropas Savienības un Krievijas attiecības. No vienas puses var teikt, ka par spīti atsevišķu valstu iebildumiem, Eiropas Savienības nostāja pret Krievijas rīcību, okupējot Krimu un izvēršot karadarbību Ukrainas austrumos, bijusi pārsteidzoši vienota.
No otras puses, izjūtot ekonomisko sankciju un Krievijas atbildes pasākumu pretreakciju, Eiropā ir aktivizējušies arī politiskie spēki, kas aicina attieksmi pret Krieviju mainīt un attiecības ar Maskavu uzlabot.
Šādu politisko spēku vidū var minēt tādas partijas kā Ungārijas antisemītisko partiju „Jobbik” vai Bulgārijas „Ataka”. Tāpat savas simpātijas pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un viņa īstenoto politiku neslēpj Austrijas Brīvības partija, Lielbritānijas neatkarības partija ar tās līderi Naidželu Faradžu priekšgalā, kā arī Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans vai Francijas labējās „Nacionālās frontes” līdere Marina Lepēna.
Nacionālā fronte pat ir saņēmusi no Krievijas deviņu miljonu eiro lielu aizdevumu, kas ievērojami palielina Lepēnas izredzes cīņā par Francijas prezidenta krēslu 2017.gadā.
Ne reizi vien eksperti ir izteikušies, ka visas iepriekšminētās partijas, kuras cita starpā vieno pret Eiropas Savienību vērsta ideoloģija, var kalpot par lielisku placdarmu Krievijai, tās mēģinājumos radīt šķelšanos Eiropas Savienības iekšienē. Kā norāda Krievijas zinātņu akadēmijas stratēģisko pētījumu nodaļas vadītājs Sergejs Utkins, šādu iespēju nevar izslēgt: "Es nevaru pilnībā izslēgt iespēju, ka šīs partijas sasniegs savus mērķus. No vienas puses, tas radīs problēmas Eiropas Savienībai, no otras puses – tā būs iespēja Krievijai veidot atšķirīgu Eiropu."
Veidojot atšķirīgu Eiropu, Krievijai tiešām ir nepieciešami politiskie sabiedrotie, kas spēj ietekmēt Eiropas Savienības politiskos procesus, kas spēj mainīt sabiedrības viedokli par Krieviju un kas spēj veicināt ekonomisko sadarbību ar Krieviju, īpaši jau jautājumos par energoresursu piegādēm. Ņemot vērā galēji labējo partiju panākumus pagājušajā Eiropas Parlamenta vēlēšanās, var teikt, ka Krievija sev vēlamus sabiedrotos ir atradusi.
Šie sabiedrotie var palīdzēt vājināt visādi citādi politiski un ekonomiski spēcīgu pretinieku, vienlaicīgi mainot ari eiropiešu noskaņojumu pret Maskavu.
Citi eksperti gan norāda, ka bažām par Eiropas šķelšanu īsti nav pamata, jo pēc karadarbības Ukrainā Eiropas valstu iedzīvotāju attieksme pret Krieviju un tās rīcību ir krasi mainījusies.
Lai arī vēlētāji arvien biežāk sliecas atbalstīt labējos spēkus un pret Eiropas Savienību izturas visai skeptiski, vairums eiropiešu tomēr pret Krieviju ir noskaņoti daudz negatīvāk.
Uz to norāda arī Freizers Kamerons, kurš vada Eiropas Savienības un Krievijas centru Briselē: "Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairums eiropiešu ir pretkrieviski noskaņoti. Šie cilvēki redz, ka tādi cilvēki kā Marina Lepēna vai Naidžels Faražs izrāda savas simpātijas Putinam, taču diez vai tas viņiem sniegs kādu ieguvumu. Es uzskatu, ka Krievijas iespējas ar labējo partiju palīdzību ietekmēt notikumus Eiropā ir visai ierobežotas."
Simpātijas Putinam gan izrāda ne tikai galēji labējās, bet arī galēji kreisās partijas.
Tieši tāpēc daudzi eksperti uzskata, ka jau šo partiju atšķirīgie savstarpējie viedokļi liecina par potenciālajiem konfliktiem, kas liek šaubīties par to, vai Eiropas ekstrēmistu partijām ar Krieviju varētu izveidoties ilgtermiņa attiecības.
