ES ir nospraudusi ambiciozu mērķi – līdz 2050.gadam panākt, lai Eiropa kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Tāpēc bloks nākamajos 30 gados vēlas panākt siltumnīcas efektu radošo gāzu samazināšanu un neitralizēšanu līdz nullei.
Transports rada ceturto daļu no ES CO2 izmešiem. Lai līdz 2050.gadam sasniegtu klimatneitralitātes mērķi, ES transporta emisijām ir jāsamazinās par vismaz 90%. Tā saucamā Eiropas Zaļā kursa ietvaros paredzēts ieviest tīrākus, lētākus un veselīgākus privātā un sabiedriskā transporta veidus.
Viens no zaļākajiem un ilgtspējīgākajiem transporta veidiem ir dzelzceļš, tādēļ ES vēlas panākt, lai iedzīvotāji vairāk ceļotu ar vilcieniem, nevis autotransportu vai lidmašīnām. ES šo ir pasludinājusi par Eiropas Dzelzceļa gadu, kura laikā notiks virkne pasākumu un kampaņas, lai izceltu dzelzceļa priekšrocības pār citiem transporta veidiem.
Eiropas Parlamenta (EP) locekle no Zaļo frakcijas Karīma Delli apsveic šo iniciatīvu, bet norāda, ka vārdiem ir jāseko arī darbiem.
“Urzulas fon der Leienas vadītā Eiropas Komisija rada iespaidu, ka tai ir zaļās ambīcijas, bet tām ir jākļūst par realitāti. Lai to sasniegtu dzelzceļa jomā, mēs pēc diskusijām Eiropas Parlamentā un Eiropas Savienības Padomē 2021.gadu pasludinājām par Eiropas Dzelzceļa gadu. Tai ir jābūt iespējai, lai Eiropas Komisija ķertos pie darba un apliecinātu, ka mums ir jāveic ievērojami ieguldījumi dzelzceļā,” sacīja Delli.
ES statistikas biroja “Eurostat” apkopotā informācija liecina, ka laikaposmā no 2017. līdz 2018.gadam 20 dalībvalstīs pieauga gan iekšzemes, gan starptautiskajos vilcienu reisos pārvadāto pasažieru skaits.
Līdere bija Lietuva, kur gada laikā vilcienu pasažieru skaits pieauga par gandrīz 12%.
Turpretī Rumānijā un Francijā vilcienu pasažieru skaits samazinājās.
Neraugoties uz pasažieru pārvadājumu pieaugumu vairumā ES dalībvalstu, joprojām pārāk maz eiropiešu izmanto vilcienus.
“Mēs neceļojam ar vilcieniem, jo dzelzceļa sistēma nav modernizēta un attīstīta,” pārdomās par to, kāpēc daudzi eiropiešu neizvēlas ceļot ar vilcienu, dalās EP deputāts Marians Žans Marinesku no Rumānijas.
“Ir problēmas ar ātrumu, savienojumiem un ar biļetēm. Rumānijā situācija ir tāda pati kā Eiropā: ir ļoti sarežģīti sasniegt galamērķi ar vilcienu, jo tas prasa daudz laika. Arī ritošais sastāvs nav moderns,” apgalvo EP deputāts.
Tomēr nav tā, ka ES līdz šim neko nebūtu darījusi, lai uzlabotu un attīstītu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus. 2016.gadā EP pieņēma ceturto dzelzceļa tiesību aktu paketi, kuras nolūks ir atvērt iekšzemes pasažieru pārvadājumu tirgu un samazinātu izmaksas un administratīvo slogu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas darbojas ES.
ES Dzelzceļu aģentūras izpilddirektors Jozefs Dopelbauers min Itāliju kā piemēru, lai ilustrētu dzelzceļa pārvadājumu tirgus liberalizācijas ieguvumus.
“Konkurences ietekmes labākais piemērs ir Itālija, kur par pasažieru pārvadājumiem starp Milānu un Romu konkurē valstij piederošs dzelzceļa operators un privātie operatori. Tā rezultātā ir ievērojami samazinājušās cenas, bet kvalitāte ir uzlabojusies,” apgalvo Dopelbauers.
Viņš piebilst, ka ne visās dalībvalstīs var tik vienkārši izbeigt viena pārvadātāja dominanci, jo valstīm piederošie operatori nevēlas zaudēt pilnīgu kontroli pār dzelzceļa tīklu. Tas esot īpaši izteikti valstīs, kurās ir spēcīgas arodbiedrības. Kā spilgtākos piemērus Dopelbauers min Beļģiju un Franciju.
Transeiropas transporta tīkla politikas ietvaros ES mēģina izveidot Eiropas mēroga dzelzceļa līniju tīklu, savukārt Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas mērķis ir aizstāt atšķirīgās dzelzceļa signalizācijas sistēmas visā Eiropā ar vienotu sistēmu, kas ļaus vilcieniem netraucēti kursēt, šķērsojot dažādu valstu robežas, un veicinās dzelzceļa nozares konkurētspēju.
Oktobrī EP un ES dalībvalstis panāca iepriekšēju vienošanos par izmaiņām noteikumos, kas regulē vilcienu pasažieru tiesības. Atjauninātie noteikumi paplašinās tiesības personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.
No 2023.gada personām ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām visos reģionālajos un tālsatiksmes vilcienu reisos ES būs tiesības saņemt palīdzību, iekāpjot un izkāpjot no vilciena. Jaunie noteikumi arī atvieglos velosipēdu pārvadāšanu vilcienos.
Eiroparlametārietis Marinesku uzskata, ka nākamais lielais solis jaunu pasažieru piesaistīšanai dzelzceļam būtu vienotas biļešu tirdzniecības sistēmas izveidošana ES.
Viņaprāt, tas būtu viens no priekšnoteikumiem, lai Eiropas Dzelzceļa gada iniciatīva būtu sekmīga.
“Eiropas Parlaments jau ilgu laiku ir aicinājis izveidot vienotu Eiropas biļešu tirdzniecības sistēmu, lai varētu iegādāties vilciena biļeti no Bukarestes līdz Roterdamai, vai no Madrides līdz Berlīnei, kas pašlaik nav iespējams,” norāda Marinesku.
“Ja 2021.gada beigās dalībvalstis būs vienojušās par dzelzceļa pakalpojumu liberalizāciju un regulējumu un standartu harmonizēšanu, ja būsim vienojušies par vienotu biļešu tirdzniecības sistēmu, tad mēs drīz baudīsim ieguvumus,” pauž Marinesku.
Eiropas Komisijai ir uzdots 2021.gadā uzsākt darbu pie īpaša marķējuma izveides, lai popularizētu preces, ko pārvadā pa dzelzceļu. Marķējuma mērķis būtu mudināt uzņēmumus pārvadāt savas preces pa dzelzceļu.
