Eiropas diena zaudētas uzticības ēnā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Ceturtdien Eiropas Savienība (ES) svin Eiropas dienu, tomēr svētku noskaņu gan apēno dati, ka lielākā daļa kontinenta iedzīvotāju Eiropas projektam ir zaudējuši uzticību. To saglabājusi tikai viena trešā daļa eiropiešu. Tajā pašā laikā Baltijas valstīs vienīgi Latvijā vairākumā ir tie, kuri neuzticas, bet lietuvieši un igauņi ir pozitīvāk noskaņoti.

1980. gadu vidū ES valstu līderi pieņēma lēmumu 9. maijā atzīmēt kā Eiropas dienu. To dēvē arī par ES dzimšanas dienu, jo 1950. gada 9. maijā toreizējais Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmans aicināja Eiropas valstis apvienot savu ogļu un tērauda ražošanu, ieliekot pirmo pamatakmeni ES izveidē.

Eiropas diena tiek atzīmēta ar dažādiem pasākumiem ne tikai kopienā, bet arī kandidātvalstīs. Tomēr vairākums eiropiešu ES vairs neuzticas. Ja 2007. gadā kopienai uzticību pauda gandrīz 60% iedzīvotāju, tad aizvadītā gada nogalē situācija bija apgriezusies kājām gaisā, liecina Eirobarometra dati.

Vairākums iedzīvotāju kopienai uzticas tikai septiņās ES valstīs, tādās kā Bulgārija, Lietuva, Igaunija, Polija un Dānija. Pārējās vairākumā ir tie, kas paļaušanos zaudējuši. Latvijā tie ir gandrīz puse iedzīvotāju, bet Grieķijā ap 80%, Spānijā un Lielbritānijā ap 70%. Interesanti, ka arī tādās valstīs kā Vācija un Somija, kuras krīze skārusi salīdzinoši mazāk, cilvēki liekas zaudējuši uzticību Eiropas projektam. Situācija nav īpaši labāk arī kandidātvalstīs.

Sociologs Arnis Kaktiņš norāda, ka katrā valstī iemesli var atšķirties. Tomēr presē plaši aprunātā krīze un politiķu nereti smagnējā cīņa pret tās sekām ir galvenais cēlonis tam, ka ES sabiedriskā doma pēdējos gados tik radikāli izmainījusies.

„Ja mēs skatāmies, kas šobrīd ir lielais konteksts, tad tas ir tas, ko mēs, šķiet, arī Latvijas medijos varam regulāri izlasīt. Tiek runāts par eirozonas krīzi, mēs redzam, ka dienvidos ir problēmas, kas ziemeļiem ir jācenšas glābt. Tas, protams, rada iespaidu, ka ES nav pilnīgi droša un uzticama padarīšana,” saka Kaktiņš.

Interesanti, ka Lietuva un Igaunija ir starp tām, kur vairākums iedzīvotāju tomēr joprojām uzticas Eiropas Savienībai, kamēr Latvijā noskaņojums ir pretējs.

Politoloģe Žaneta Ozoliņa stāsta, ka šāda tendence bijusi novērojama jau kopš 1990. gadiem, un latvieši tradicionāli bijuši skeptiskāki. Igaunija pret ES izturējusies kā pret pragmatisku projektu, un, kaut gan ir kritiska, uz to skatās cerīgi.

Bet lietuviešiem, lai gan bijušas ekonomiskas un sociālas problēmas, nav aktuāls jautājums par identitāti. Tādēļ arī viņu attieksme pret Eiropu ir krietni pragmatiskāka, saka Ozoliņa. „Kamēr mēs [latvieši] esam plosīti savās iekšējās pretrunās. Gan noskaidrojot, kas esam mēs paši, kāda ir mūsu vieta starp austrumiem un rietumiem. Gan arī Latvijas politiskā sistēma varbūt vienmēr nav bijusi visdemokrātiskākā un cilvēkiem draudzīgākā. Rezultātā - ko vainot? Mēs vainojam Eiropu, vainojam politiķus; paši sevi - nē. Latvijas sabiedrība ir tiešām iekšēju pretrunu plosīta, kas traucē skatīties uz dažādiem ārējiem spēlētājiem kā uz iespējām,” skaidro Ozoliņa.

Viņa ir pārliecināta, ka pēc kāda laika, pārvarot krīzi, ES atgūs uzticību. Arī Kaktiņš norāda - sabiedriskā doma vienmēr ir mainīga. „Vienmēr mēdz būt tā, ka kaut kādā brīdī uzticības līmeņi kāpj, un tad paiet kaut kāds brīdis, un viņi atkal krīt, tad atkal kāpj. Vienmēr ir kā pa viļņiem. Ja šobrīd vilnis ir aizgājis uz leju, automātiski neizriet, ka viņš aizies līdz nulles līmenis, un tur arī paliks,” saka Kaktiņš.

Jaunākie Eirobarometra dati liecina, ka uzticēšanās krīze zemāko punktu sasniedza pērnā gada pavasarī, kad ES uzticību pauda tikai trešdaļa kopienas pilsoņu. Tomēr rudenī kritums ir apstājies, un nedaudz, par pāris procentpunktiem, pat samazinājies skeptiski noskaņoto, bet pieaudzis uzticīgo skaits.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti