1950.gada 9.maijā Parīzē Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans spēra izšķirošu soli, apjaušot, ka Eiropai var draudēt trešais pasaules karš, īsi pēc tam, kad pasaulei un Eiropai vairākus gadus bija pāri brāzies nežēlīgs, ilgstošs posts. Viņš starptautiskajai presei nolasīja deklarāciju, kurā lielvaras - Franciju, Vāciju un citas Eiropas valstis aicināja apvienot savu ogļu un tērauda ražošanu, kas līdz šim bija kalpojusi par militārās rūpniecības pamatu.
Šūmans piedāvāja izveidot pārvalstisku Eiropas iestādi un līdz ar to lika pamatu jaunam Eiropas projektam un ilgstošam miera un izaugsmes periodam. Savukārt Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmē Milānā 1985.gadā tika pieņemts lēmums svinēt 9. maiju kā "Eiropas dienu".
Šajā dienā visās ES dalībvalstīs ar dažādiem kultūras un informatīvajiem pasākumiem pilsoņiem atgādina par Eiropas Savienības jēgu un būtību un piemin arī pašlaik svarīgāko.
Ar svinīgu brīdi Eiropas dienu šonedēļ atzīmēja arī Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Parīzē, pieminot arī faktu, ka aprit desmitā gadadiena, kopš ES vēsturē lielākās paplašināšanās. 2004.gadā ES pievienojās desmit jaunas valsts, arī Latvija, Lietuva un Igaunija.
„Dažreiz es ar skumjām vēroju Francijā manāmo kritiku par Eiropas Savienības paplašināšanos, taču, manuprāt, ieguvums ir absolūti skaidrs gan no ekonomikas, gan no drošības viedokļa, gan arī tādēļ, ka tā stiprināja Eiropas spēku pasaulē un vēl vairāk iedzīvināja Eiropas vērtības,” Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Francijā Anne Otmana.
Eiropas dienas Parīzē, līdzīgi kā citās ES dalībvalstu galvaspilsētās, turpinās ar dažādiem publiskiem pasākumiem – konkursiem, ielu aktivitātēm, filmu festivāliem - pasākumi, kuros var piedalīties ikviens iedzīvotājs.
Bet viens no tematiem, kas visai būtiski iezīmējas arī šo Eiropas dienu gaitā, ir jau maijā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās par savu vēlētāju balsīm izteikti skaļi cīnās arī eiroskeptiskās partijas.
Atšķirībā no pēdējiem gadiem, ES pamazām atgūstas no krīzes, to apliecina arī jaunākie ekonomiskie pētījumi. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija savā jaunākajā ziņojumā atzīmējusi Eiropas atkopšanās faktu, tomēr norādot, ka eirozonas valstīs tā notiek lēnāk, nekā plānots, un daudzās, īpaši Dienvideiropas valstīs skepsi sabiedrībā rada arī arvien ļoti lielais bezdarbnieku skaits.
Eiropas dienu notikumus vēl nākamo nedēļu garumā atzīmēs arī ES institūcijās. Sestdien atvērto durvju diena būs ES iestādēs, kas atrodas Luksemburgā, bet nākamsestdien, 17.maijā – Briselē, kur atrodas gan Eiropas Parlamenta, gan Eiropas Komisijas ēkas.
