Diskusijas par Eiropas datu aizsardzības reformu virzās ļoti lēni. Lai gan šķiet, ka visas iesaistītās puses saprot, ka kopš 1995.gada, kad tika pieņemti esošie Eiropas datu aizsardzības noteikumi, ir noticis liels tehnoloģiskais progress un noteikumi ir novecojuši, vienoties par konkrētām normām ir ļoti sarežģīti. Uz spēles ir liktas gan lielo korporāciju intereses, gan pilsoņu brīvība un pamattiesības.
Uz to norādīja arī Eiropas Parlamenta deputāts no Vācijas Jans Filips Albrehts, kurš ir atbildīgs par šīs reformas virzību. „Ja ir valstis, kas pēc divu gadu ilgām sarunām tā arī nevēlas pieņemt galīgo lēmumu, tad vairākumam ir jāiet uz priekšu bez tām. Gan gan patērētāju tiesību organizācijas, gan Eiropas uzņēmumi mudina mūs pabeigt Eiropas datu aizsardzības noteikumu pieņemšanu, cik vien ātri iespējams. Viņi visi apzinās, ka vienīgie ieguvēji no nemitīgās atlikšanas un vilcināšanās ir lielās Silīcija ielejas kompānijas,” saka Albrehts.
Līdz ar to Eiropas Parlaments pagaidām apstiprināja vien savu nostāju šajā jautājumā un diskusijas ar dalībvalstīm turpinās jau nākamais parlamenta sasaukums. Deputāti cer, ka jaunie noteikumu nākotnē ļaus interneta lietotājiem veiksmīgāk kontrolēt, kas notiek ar dažādu uzņēmumu savākto informāciju par viņiem.
Labākais piemērs ir tiesības tikt aizmirstam. Tas nozīmē, ka jums būs tiesības doties uz interneta kompāniju un pieprasīt uz mūžīgiem laikiem izdzēst informāciju par sevi.
„Pašlaik uzņēmumiem ir tiesības glabāt informāciju par jums neierobežotu laiku. Bet tagad jums būs tiesības to izdzēst. Tās ir jaunas tiesības, kas būs unikālas Eiropas Savienībā,” saka Eiropas Parlamenta deputāts Klods Moraess no Lielbritānijas.
Reforma paredz arī lielākus sodus par noteikumu pārkāpšanu. Tie varēs sasniegt līdz pat 5% no uzņēmuma globālās apgrozības. Lielajiem interneta uzņēmumiem tas var sasniegt miljardus eiro.
Tieslietu komisāre Viviāna Redinga cer, ka vasarā arī dalībvalstis beidzot varēs spert nākamo soli. „Eiropai ir jārīkojas ātri un izšķirīgi, lai izveidotu spēcīgu datu aizsardzības sistēmu. Mani patīkami pārsteidza, ka Grieķijas prezidentūra ir aktīvi ķērusies klāt šim jautājumam. Beidzot kāds nodarbojas ar šo jautājumu, jo kopš Īrijas prezidentūras beigām nekas nav noticis. Padomē atkal valda pavasaris un cerēsim, ka šis pavasaris novedīs pie lēmuma vasarā,” saka Redinga.
No neoficiālās informācijas ir zināms, ka vieni no lielākajiem iebildumiem pret jauno reformu pašlaik ir Vācijai. Ir arī citas valstis, kas vēlas padarīt jaunos noteikumus mīkstākus un mazāk saistošus. Aktīvi savas intereses lobē arī lielie interneta uzņēmumi.
