Sadaļas Sadaļas

Eiropas Cilvēktiesību tiesa: valstīm ir tiesības pieprasīt bērnu vakcināciju

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir secinājusi, ka obligāta vakcinēšana nav pretrunā ar demokrātiskās sabiedrības pamattiesībām. Lai gan konkrētā lieta nav saistīta ar vakcināciju pret Covid-19, tomēr šis ECT spriedums varētu ietekmēt arī vakcinācijas norisi Eiropā.

ĪSUMĀ:

  • Čehijas bērnu vecāki bija vērsušies ECT, iebilstot pret obligāto vakcināciju.
  • ECT norāda, ka nevienu nedrīkst vakcinēt pret viņa gribu, bet jāņem vērā arī sabiedrības intereses.
  • ECT uzskata, ka obligātā vakcinācija nav pretrunā demokrātiskas sabiedrības vērtībām.
  • Eiropā tikmēr turpinās domstarpības par Krievijas vakcīnu "Sputņik V" izmantošanu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa bija saņēmusi vairāku Čehijas pilsoņu sūdzības pret obligāto bērnu vakcināciju pret dažādām slimībām. Senākā no lietām saistīta ar kādu vīrieti, kurš iebildis, ka viņa pusaudžu vecuma bērni tiek vakcinēti pret poliomielītu, B hepatītu un stingumkrampjiem.

Savukārt cita Čehijas pilsone protestēja pret bērnudārza vadības lēmumu: viņas meita bija uzņemta bērnudārzā, bet meitenes māte iebilda, ka bērns tiktu potēts ar MMR vakcīnu (pret masalām, cūciņām un masaliņām).

Pēc diviem gadiem mātei tika paziņots, ka bērns nevarēs apmeklēt bērnudārzu, jo nav saņēmis vakcīnas. Bērna vecāki sūdzējās Čehijas tiesā, bet tiesa lēma par labu bērnudārzam, jo nevakcinēts bērns varētu apdraudēt pārējo bērnu veselību.

Čehijas valdība ziņoja, ka katru gadu tiek vakcinēti ap 100 000 bērnu, bet nopietnas komplikācijas pēc vakcinācijas rodas pieciem līdz sešiem bērniem.

Sabiedrības labums

ECT nonākušas vēl vairākas līdzīgas sūdzības, kas apvienotas vienā lietā. Prasības par obligātu bērnu vakcināciju ir spēkā arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā par atteikšanos vakcinēt bērnu pret masalām vecākiem draud līdz pat 2500 eiro naudassods.

ECT uzsver, ka nevienu nedrīkst piespiest vakcinēties pret viņa gribu, jo tas būtu pretrunā indivīda tiesībām uz privāto dzīvi un sava ķermeņa neaizskaramību. Taču vakcinācijas jautājumā ir jāņem vērā arī sabiedrības intereses.

ECT savā spriedumā noraidījusi Čehijas vecāku iebildumus pret obligāto bērnu vakcināciju. Tiesa atzina, ka obligāta vakcinācija nav pretrunā ar demokrātiskās sabiedrības pamatnostādnēm, jo šāda prasība ir ieviesta, lai nodrošinātu vispārējo sabiedrības labumu un pasargātu bērnus no bīstamām slimībām.

“Imunizācijas mērķis ir panākt, lai katrs bērns būtu pasargāts no bīstamām slimībām: vai nu ar vakcināciju, vai pūļa imunitātes iegūšanu. Čehijas īstenotā veselības politika ir atbilstoša bērnu interesēm,” secina ECT.

Latvijas Radio korespondents Artjoms Konohovs par vakcināciju Eiropā

Lai gan šī lieta nebija saistīta ar Covid-19, iespējams, tā varētu atstāt iespaidu uz iedzīvotāju vakcināciju arī pret šo slimību. Kā zināms, potēšana pret koronavīrusu Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, ir brīvprātīga.

Tomēr pašlaik risinās diskusijas par to, vai un kādas priekšrocības varētu iegūt vakcinētie iedzīvotāji. Daudzas valdības ir pret jebkādu iedzīvotāju dalīšanu un papildu privilēģiju piešķiršanu, jo tas var saasināt spriedzi sabiedrībā.

Slovākijā šaubas par "Sputņik V"

Krasi atšķirīgi viedokļi Eiropā valda arī par Krievijas vakcīnas „Sputņik V” iespējamo izmantošanu. Slovākijas speciālisti ir secinājuši, ka viņiem atsūtītā Krievijas vakcīnas partija atšķiras no tā, kas ir aprakstīts zinātniskajās publikācijās. Tādēļ valdība pašlaik ir neizpratnē par to, ko darīt ar 250 000 „Sputņik V” devu, kas jau ir nogādātas Slovākijā.

Slovākijas premjeram Igoram Matovičam nācās atkāpties no valdības vadītāja amata, jo viņš bez konsultēšanās ar koalīcijas partneriem bija pieņēmis lēmumu par Krievijas vakcīnu iegādi.

Kā zināms, „Sputņik V” vakcīna joprojām nav apstiprināta lietošanai Eiropas Savienībā. Eiropas Zāļu aģentūras vadītāja Emera Kuka atsakās prognozēt, kad tas varētu notikt.

“Es varu teikt, ka papildus „Sputņik V” vakcīnai mēs izvērtējam vēl divas vakcīnas. Tās ir „CureVac” un „Novavax” vakcīnas. Bet man nav kristāla bumbas, lai pateiktu, kura no tām tiks apstiprināta vispirms un vai tas vispār notiks.”

Vācieši varētu izmantot Krievijas vakcīnu

Kuka apstiprināja, ka drīzumā EZA eksperti plāno izvērtēt, vai klīnisko pētījumu dati tika iegūti atbilstoši starptautiskiem ētikas standartiem. Ir izskanējusi informācija, ka “Sputņik V” klīniskajos pētījumos ir piedalījušies Krievijas karavīri, ko varētu būt piespiedusi vadība.

Čehijā tikmēr no amata atlaists veselības ministrs Jans Blatnijs. Viņš iebildis pret „Sputņik V” vakcīnas iegādi. Čehijas prezidents Milošs Zemans ir plaši pazīstams kā Kremļa atbalstītājs. Tādēļ prezidents ir pieprasījis veselības ministra nomaiņu.

Jaunais ministrs Petrs Arenbergers esot gatavs izmantot „Sputņik V” vakcīnas, ja tiks veikti klīniskie pētījumi. Arenbergers kļuva jau par ceturto Čehijas veselības ministru aptuveni gada laikā. Iespējams, ka no amata tiks atlaista arī prezidenta kritizētā Valsts zāļu kontroles institūta vadītāja, kura arī iebilst pret Krievijas vakcīnu izmantošanu.

Savukārt Bavārijas premjers Markuss Zēders ir paziņojis par 2,5 miljonu „Sputņik V” vakcīnu iegādi gadījumā, ja tā tiks apstiprināta Eiropā. Turklāt vakcīnas tikšot ražotas Bavārijas rūpnīcā, nevis Krievijā.

Sarunas par “Sputņik V” vakcīnas iegādi risina arī Austrija. Tā plāno iepirkt vienu miljonu devu. Vairākas rietumvalstis, piemēram, Francija, kritizē Maskavu par to, ka Krievija izmanto savu Covid-19 vakcīnu kā instrumentu, lai izplatītu Maskavas ietekmi un vēstījumu, nevis lai cīnītos ar globālo veselības krīzi. Maskava noliedz šīs apsūdzības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt