Šajā nedēļā Eiropas Parlamentā ar runām uzstājās vairāki Eiropas aktieri un filmu veidotāji, viņi tikās ar parlamenta vadītāju Martinu Šulcu. Aktieri Šulcam nodeva arī petīciju ar nosaukumu “For a Thousand Lives: Be Human”, kuras mērķis ir dalībvalstu valdības aicināt bēgļu jautājumos reaģēt cilvēcīgāk. Dokumentu ar aicinājumu parakstījuši pieci ar pusi tūkstoši industrijas pārstāvju.
''Patlaban populistu demagoģiskās runas ir dzirdamas daudz vairāk, jo viņi rada lielāku troksni sabiedrībā. Šie cilvēki vicina baiļu un aprobežotības karogu, kas ir vairāk telegēnisks runas veids, tādēļ viņu argumenti diemžēl tiek sadzirdēti vairāk nekā mūsējie. Un patiesībā vislabākais sabiedrotais šim populismam ir pārējo klusēšana. Es domāju, ka liela daļa ir labas gribas cilvēki, taču viņi to nepietiekami pauž uz āru. Tādēļ mums ir jānodod šie vēstījumi, idejas un pozīcijas, kam daļa sabiedrības arī jūt piederību,'' sacīja godalgotās melnbaltās mēmā kino filmas ''Mākslinieks’’ režisors Mišels Hazanovičs.
Petīcijā aktieri un filmu veidotāji Eiropas Savienību aicina piedāvāt bēgļiem legālas patvēruma iespējas, bēgot no kara, terora vai politiskas vajāšanas. Tāpat rosina īstenot labāku bēgļu plūsmas sadalījumu visās dalībvalstīs, kā arī nodrošināt cilvēktiesībās balstītus dzīves apstākļus bēgļiem. Arī Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas vadītāja Silvija Kosta atbalstīja filmu veidotāju un aktieru iniciatīvu:
''Mums patiešam ir jārīkojas arī kultūras līmenī, jo patlaban ir ļoti daudz naida, ksenofobijas, rasisma un populisma sludinātāju, kas bēgļu krīzi izmanto par iemeslu sienu un žogu veidošanai Eiropā, kurai jau ir dramatiska pieredze.''
Eiroparlamentārietis Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas pārstāvis Klods Moraess, tiekoties ar filmu industrijas pārstāvjiem, norādīja, ka Eiropas Savienība ir ne tikai ekonomikas un tirgus savienība, bet dalībvalstis vieno arī vērtības.
''Tuvojas ziema un, ņemot vērā, ka mediji bēgļu krīzi atspoguļo ļoti bieži, daudziem var šķist, ka šī problēma ir kontrolēta, bet patiesībā bēgļu krīze netiek šobrīd kontrolēta. Mākslinieki paši vērsās pie mums ar iniciatīvu un aicināja šīs lietas nodot Eiropas Parlamentā. Viņi zina, ko esam darījuši un ko neesam darījuši. Tāpat viņi apzinās, cik liela nozīme ir bēgļu krīzes tēlam,'' teica Moraess.
Filmu veidotāji plāno tuvākajā laikā vērsties ar šo pašu vēstījumu arī pie Eiropas Komisijas, lai tiktos ar viceprezidentu Fransu Timmermansu.
