Eiropas Savienības aizsardzības ministri Bratislavā tiekas neformālā sanāksmē, kas nozīmē, ka izšķirošus lēmumus nepieņems, taču sarunu loks būs plašs – gan par Eiropas Savienības drošības situāciju, gan iespējamu kopīgu bruņotu spēku izveidošanu, sadarbība ar NATO, un kā veidot kopīgu drošības politiku attiecībā pret Lībiju un citām konflikta zonām.
Sanāksmi vadīs Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni, un tajā piedalīsies ar NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs.
Vēl nesen savā uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā Junkers atgādināja par Eiropas armijas jeb Eiropas Aizsardzības savienības ideju, ko arvien populārāku dara jaunu konfliktu veidošanās tuvu Eiropas Savienības robežām, terorisma draudi pašmājās un citi apdraudējumi. Tās būtība būtu šāda - izveidot vienotu civilo un militāro misiju komandštābu, kas izrīkotu un vadītu dažādās misijas, kuras tagad komandē atsevišķas dalībvalstis, piemēram, pretiprātisma operācijas ūdeņos.
Jaunizveidotās institūcijas rīcībā būtu arī medicīnas personāls un viss nepieciešamais loģistikai, lai attiecīgos valstu spēkus nogādātu vietās, kur tas nepieciešams. Idejas atbalstītāji norāda, ka NATO ir spēks, kurā lielu daļu drošības īsteno ASV, bet Eiropas Savienības armija būtu iespēja blokam par dažādām savām vajadzībām parūpēties pašam.
Par Eiropas aizsardzības savienību gan izskan ļoti dažādi viedokļi.
Lielbritānija, kas grasās no bloka aiziet, tomēr vismaz pagaidām kopā ar Franciju ir jaudīgākais aizsardzības spēks no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, pavēstījusi, - kamēr vien būs blokā, kopīgu Eiropas armiju un neko, kas saistīts ar dziļāku integrāciju šajā ziņā, neatbalstīs.
Britu aizsardzības ministrs Maikls Falons ir sacījis, ka
Apvienotā Karaliste vienmēr ļoti skeptiski ir raudzījusies uz visiem mēģinājumiem lieki kopēt NATO darbu.
„Mēs vienmēr turēsimies pie savām saistībām gādāt par Eiropas kontinenta drošību, taču mēs nevēlamies Eiropas Savienībā redzēt nevajadzīgu jaunu birokrātijas līmeni, ar kuru mēs sastopamies jau NATO,” uzsvēra Falons.
Briti norāda, ka, viņuprāt, šādas jaunas komandstruktūras izveidošana Eiropā atņems personālu NATO.
Arī Latvijas pozīcija ir pret kopīgu Eiropas armijas vai komandvadības štāba veidošanu, jo mums nav tam vajadzīgo resursu. Arī Lietuva jau asi izteikusies pret šādu ideju.
Savukārt par ciešāku militāro sadarbību ir divi citi Eiropas Savienības smagsvari – Vācija un Francija.
Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena ir pavēstījusi, ka īpaši pēc Lielbritānijas izstāšanās Eiropas Savienībai būtu jāspēj saviem pilsoņiem parādīt, ka tā ir gatava rīkoties un tai ir jaunas, īpašas spējas. Viņa arī noraidījusi bažas, ka daudzi domā par to, ka Vācija tagad vēlas uzņemties Eiropas drošības virsvadību.
Paredzams, ka šajās divu dienu sarunās Bratislavā Eiropas Savienības aizsardzības ministri atkās valstu dažādo nostāju, bet par to, vai Eiropas Savienība jau pavisam konkrēti dodas aizsardzības savienības virzienā, līderiem būs jālemj ikgadējā ziemas sanāksmē decembrī Briselē.
