Oslo sanāksmes dalībniekus vienoja satraukums par ievērojami augušo Krievijas gaisa spēku aktivitāti. Visbiežāk tie ir tā dēvētie pietuvošanās lidojumi, kad tiek īstenota tā dēvētā pārtveršana – kad NATO lidaparāts satuvojas ar nepieteiktā lidojumā esošu Krievijas lidaparātu.
Pāris gadījumos Krievijas lidaparāti ir skāruši teritoriālās gaisa telpas. Īpaši nesaudzīgs izteikumos bija Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Falons.
"Mēs neļausim Krievijai turpināt invāziju mūsu gaisa telpā. Tā jau ir veikusi invāziju Krimā un Ukrainā. Lāčiem ir jāpaliek mežos," stāsta Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Falons.
Šobrīd draudi mūsu gaisa telpai ir palielinājušies. Šogad pārtveršana veikta trīs reizes biežāk, nekā pērn. Šāda rīcība ir nelikumīga, uz iebiedēšanu vērsta un provokatīva. Tā nav nepieciešama un, atklāti sakot, tā ir bīstama.
Igaunijas Aizsardzības ministrs Svens Miksers atkārtoja jau iepriekš teikto, ka agresija Ukrainā lika atjēgties un kļuva par modinātāja zvanu, ko nevar ignorēt. Tikmēr Norvēģija norāda, ka pati karaliste tiešus Krievijas draudus sev neizjūt, taču ir novērots, ka Krievijas gaisa spēku lidojumi kļuvuši garāki un nereti tajos piedalās vairāk lidaparātu.
"Tas parāda, ka Krievija pārkāpj pamatvienošanos. Norvēģija un citas valstis cieši aizrāda Krievijai nekavējoties atkāpties no robežām," saka Norvēģijas aizsardzības ministre Īne Ēriksena-Sēreide
Kā parādīja nesen publicēts starptautisks ziņojums, saasinoties NATO valstu un Krievijas attiecībām, vairākas reizes audzis incidentu skaits gaisa telpā. Turklāt nepieteiktie lidojumi bez signālu pārraides var apdraudēt arī civilo aviāciju.
Tikmēr Krievija šonedēļ paziņoja, ka veiks tālos lidojumus Atlantijas un Klusajos Okeānos ar bumbvedējiem, no kuriem iespējam arī kodolraķešu palaišana. Šādi lidojumi tika īstenoti Aukstā kara laikā un turpinājās arī kādu laiku pēc Padomju Savienības sabrukuma, taču tika pārtraukti naudas taupīšanas nolūkos.
