Eiropas Aizsardzības fonda mērķis ir mazināt Eiropas Savienības dalībvalstu militāro izdevumu dublēšanos, veicināt sadarbību un naudu iztērēt lietderīgāk. Aplēsts, ka dalībvalstu nepietiekamā sadarbība drošības un aizsardzības jomā katru gadu izmaksā no 25 līdz 100 miljardiem eiro. Finansējums Aizsardzības fondam paredzēts jau šajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā, bet no 2020.gada tam iezīmēts jau konkrēts budžets - pētniecībai – 500 miljoni gadā, bet aizsardzības tehnoloģiju izstrādei un iegādei – 1 miljards gadā.
Strīdi ir par to, kur un kam šajos tēriņos vajadzētu būt prioritātei.
Piemēram, Eiropas Aizsardzības fona izveidi pagājušajā mēnesī atbalstīja arī Eiropas Reģionu komiteja, kas apvieno bloka pilsētu un pašvaldību pārstāvjus. Atzinumā komiteja norāda, ka ir jānodrošina, ka jaunais fonds sniedz konkrētu atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ka 20% fonda budžeta jāparedz šādu uzņēmumu pārrobežu dalībai un ka lielāka priekšroka dodama konsorcijiem, kuros piedalās vairāk mazo un vidējo uzņēmumu.
Eiropas Reģionu komitejas priekšlikumu par Eiropas Aizsardzības fondu izstrādāja komitejas loceklis, bijušais Latvijas bruņoto spēku komandieris, tagad Rīgas domes deputāts Dainis Turlais.
„Pašvaldības ir ieinteresētas, lai Eiropas Aizsardzības fonda līdzekļi tiek izmantoti, tai skaitā atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus reģionos, kuri darbojas aizsardzības jomā, balstoties uz tiem principiem, kas ir iestrādāti Eiropas Komitejas izstrādātajā plānā. Tas ir – ne mazāk kā divas valstis un ne mazāk kā trīs uzņēmumi no dažādām valstīm pie kopējas programmas, tādā gadījumā viņi var tikt atbalstīt ar 20% līdzfinansējumu,” klāsta Turlais.
Strīdi par to, kā un pēc kādiem principiem dalīt Eiropas Aizsardzības fonda naudu, ir karsts temats. Vai to prioritāri novirzīt valstīm, kur jau ir spēcīga militārā industrija; vai finanses pēc iespējas piešķirt arī reģioniem, kas ar to neizceļas? Piemēram, Eiropas Parlamenta zaļo frakcijas runasvīrs drošības un aizsardzības jautājumos, vācietis Reinhards Butikofers teic, ka valstis Eiropā, kurām ir vērā ņemama militārā industrija, ir uz roku pirkstiem saskaitāmas. Šo valstu uzņēmumiem tad arī būtu jābūt prioritāriem, uzskata Butikofers:
„Mēs neatbalstām mēģinājumus kaut kādā veidā naudu sadalīt ģeogrāfiski. Austrumu dalībvalstis, kā Rumānija vai Polija, uzstāj uz viedokli, ka, ja reiz Eiropas Savienība grib palīdzēt kādai industrijai, tad labums ir jāgūst visām dalībvalstīm. Tās mēģina panākt, ka katram tiek daļa pīrāga, bet tas ir pilnīgi pretēji tam, kas būtu jādara.
Sākotnējo domu mudināt valstis sadarboties saskaņotāk, balstoties drošības un aizsardzības loģikā - to no visām pusēm nomāc šauras subsīdiju intereses.”
Latvija tomēr uzstāj, ka lielajām valstīm ir jāsaprot, ka ir ļoti svarīgi iesaistīt arī mazākas valstis. Uz to norāda Aizsardzības ministrijas politikas direktors - valsts sekretāra vietnieks Jānis Karlsbergs. Latvija Eiropas Aizsardzības fonda ideju atbalsta. Militārā industrija Eiropā ir ļoti fragmentēta, un tas līdzēs veidot centralizētāku pieeju, pauž Karlsbergs. Viņš gan uzsver, ka diskusijas vēl nav beigušās, tomēr Latvijas balss esot sadzirdēta:
„To, ko mēs lobējam – ja jau tas mērķis ir mūs savienot un vest kopā, kad lielākie konglomerāti dabūjot projektu daļēji uzņemas vadību -, tad mēs gribētu, lai ir atsevišķi noteikumi, ka viņiem ir arī pienākums izvēlēties mazākos, kas nāk un slēdzās viņu ķēdēs. Mums ir ļoti svarīgi šīs nišu spējas, kurās mēs varētu iekļauties, un tas ir tas, ko mēs vairāk no savas puses aizstāvam. Bet pagaidām, es teiktu, tas ir pāragri saprast, kur tad īsti tas vilciens aizies.”
Kad būs lielāka skaidrība par naudu un uzsvariem, tad varēs skatīties, kā tieši var iesaistīties Latvija. Viena no mūsu spēcīgajām pusēm – IT nozare, saka Karlsbergs:
„Kur mūs varēs iesaistīt, tas ir kompetenču jautājums.
Viennozīmīgi domāju, ka mūsu informācijas tehnoloģiju un komunikāciju nozare ir visnotaļ spēcīga, jau esam pašreiz pierādījuši savas spējas, ko mēs varam, arī softu, robotikas ziņā.”
Kaut kas skaidrāks varētu tapt, kad nākamnedēļ Eiropas Komisija publicēs savu priekšlikumu par Eiropas Savienības nākamo daudzgadu budžetu pēc 2020.gada. Līdz ar Lielbritānijas izstāšanos naudas draud palikt mazāk, bet vajadzību būs vairāk, piemēram, Eiropas Aizsardzības fondam. Šis apstākļu kopums tādām valstīm kā Latvija rada bažas, ka samazināsies fondu nauda. Latvijas nostāja ir, ka tā atbalsta lielāku finansējuma piešķiršanu kopējai bloka ārpolitikai un aizsardzībai, bet ne uz kohēzijas un tiešmaksājumu rēķina.
