Rezolūciju EP atbalstīja 516 deputāti, bet 133 balsoja pret to.
Pēc nosacījumu apstiprināšanas EP prezidents Antonio Tajāni vēlreiz uzsvēra, ka izstāšanās sarunu laikā nedrīkst ciest ne 27 ES dalībvalstu, ne britu pilsoņi, pret kuriem ir jāsaglabā taisnīga attieksme.
Tikmēr EP galvenais sarunu vedējs "Brexit" jautājumos Gijs Verhofstads norādīja, ka ar rezolūcijas pieņemšanu ir novilktas "sarkanās līnijas" sarunās par Lielbritānijas izstāšanos no ES.
"Es domāju, tas bija ļoti svarīgi, ka šodien lielākā daļa, vairāk nekā divas trešdaļas, ir parādījusi savu nostāju sarunās. Jāņem vērā, ka tieši parlaments ir tas, kuram beigās būs arī jādod sava piekrišana.
Tas ir labi, ka Apvienotā Karaliste no vienas puses un padome no otras puses tagad skaidri zina parlamenta nostāju jeb sarkanās līnijas, kuras jāņem vērā," teica Verhofstads.
Pēc viņa teiktā, EP pieņemtajā rezolūcijā pirmajā vietā ir ES un Lielbritānijas pilsoņi. Rezolūcijā ietverta "visu četru brīvību ievērošanas nepieciešamība nākotnē", bet nav skarti jautājumi par robežām un vienoto tirgu.
EP novilktās "sarkanās līnijas" ir ļoti līdzīgas tām, par kurām iepriekš paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
Proti, pirms tālākām sarunām par tirdzniecības līgumiem nākotnē jābūt skaidriem Lielbritānijas un ES šķiršanās nosacījumiem. Britiem ir jāsamaksā rēķins – ap 60 miljardi eiro par tām saistībām, ko viņi ir uzņēmušies iepriekš, noteica EP.
Lielbritānijas un ES šķiršanās sarunu procesam ir jābūt caurspīdīgam, un to EP īpaši uzsver. Tāpat EP noteica, ka nevarot būt nekādas tirgošanās par sadarbību drošības jomā. Vēl viens nosacījums – britu pilsoņiem ES un ES valstu pilsoņiem Lielbritānijā ir jāsaņem vienlīdzīga attieksme.
Lai gan EP rezolūcijā netika ietverts jautājums par Gibraltāru, tas bija viens no tematiem, par kuru izvērtās visasākās diskusijas un viedokļu apmaiņa. Tāpat asas debates bija par Ziemeļīriju un Skotiju.
Tas, ka Gibraltāra jautājums nav iekļauts rezolūcijā, ir jāuzskata par spāņu diplomātijas uzvaru, uzsvēra EP deputāts Artis Pabriks, kurš norādīja, ka Madridei visi jautājumi, kas saistīti ar robežām un suverenitāti, ir īpaši jūtīgs temats.
Daudzi eiroparlamentārieši debašu laikā pauda viedokli, ka Gibraltārs ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa un jebkādas diskusijas par to ir pilnībā liekas.
Gibraltārs kopš 711. gada atradās mauru iekarotāju valdījumā, līdz 1602. gadā nonāca Spānijas kontrolē, bet 1713. gadā pēc Utrehtas miera līguma nonāca Lielbritānijas pakļautībā.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, nākot klajā ar vadlīnijām procesa norisei, iepriekš norādīja, ka ES un Lielbritānijai vispirms ir jāvienojas par "Brexit" nosacījumiem, un tikai tad varēs sākt sarunas par Apvienotās Karalistes turpmākām attiecībām ar ES un nākotni.
