Ziņojuma autore, deputāte no Polijas Anna Elžbeta Fotiga norāda, ka melīga, sagrozīta informācija rada draudus ne tikai Eiropas iekšējai drošībai, bet arī tā attiecībām ar ārvalstīm.
Politiķe rosina ne tikai Eiropas institūcijas, bet arī dalībvalstis apvienoties kopējā stratēģijā pret šiem apdraudējumiem.
Fotiga, kura Eiropas Parlamentā strādā Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā, izstrādājusi ziņojumu, kas atkal Eiropas Savienību aicina uz vienotību, šoreiz jautājumā par propagandu, to informāciju, kas pēdējā laikā arvien intensīvāk no dažādām teroristiskajām grupām, īpaši no „Islāma valsts", kā arī no prezidenta Vladimira Putina pārvaldītās Krievijas ienāk Eiropas Savienības informatīvajā telpā, un, kā norāda politiķe, ne vien saduļķo pašmāju ūdeņus, bet arī iedragā Eiropas Savienības ārējās attiecības.
Ziņojumā, par kura saturu trešdien jābalso Eiropas Parlamenta deputātiem, plaša sadaļa veltīta Krievija, un tajā teikts, ka Krievija arī saziņu un tikšanos ar Eiropas Savienības partneriem izmanto nevis dialoga veidošanai, bet drīzāk propagandas mērķiem un nolūkā publiski vājināt Eiropas Savienības kopējo nostāju.
Krievija agresīvi izmanto dažādus rīkus un instrumentus, piemēram, domnīcas un īpašus fondus, piemēram „ Russkiy Mir”, īpašas iestādes, daudzvalodu televīzijas kanālus, piemēram „Russia Today”, pseido ziņu aģentūras un multimediju dienestus, piemēram „Sputnik”, pārrobežu sociālas un reliģiskas grupas, jo režīms vēlas sevi attēlot kā tradicionālo kristīgo vērtību vienīgo aizstāvi, sociālos medijus un interneta troļļus, lai apstrīdētu demokrātiskās vērtības, šķeltu Eiropu, gūtu vietējo atbalstu un radītu priekšstatu par nestabilitāti Eiropas Savienības austrumu kaimiņvalstīs, norādīts ziņojumā.
Dokumentā sacīts, ka
Krievija savos dezinformācijas un propagandas instrumentos iegulda ievērojamus valsts finanšu līdzekļus, kurus piešķir arī ar Kremļa kontrolētu uzņēmumu un organizāciju starpniecību. Turklāt Kremlis finansē politiskās partijas un citas organizācijas, kas darbojas Eiropas Savienībā, lai vājinātu politisko vienotību.
Eiropas drošības dienesti ir arī konstatējuši, ka Krievijai ir spēja un nodoms veikt operācijas, kuru mērķis ir destabilizēt citas valstis. Nereti tas izpaužas kā atbalsts politiskajiem ekstrēmistiem un plaša mēroga dezinformācijas un plašsaziņas līdzekļu kampaņas.
Ziņojums stingri kritizē Krievijas centienus traucēt ES integrācijas procesu un šajā kontekstā pauž nožēlu par Krievijas sniegto atbalstu pret ES vērstiem spēkiem Eiropas Savienības ietvaros un jo īpaši galēji labējām partijām, populistu spēkiem un kustībām, kas noliedz liberālās demokrātijas pamatvērtības.
„Krievija izmanto to, ka nav starptautiska tiesiskā regulējuma tādās jomās kā kiberdrošība, un trūkst arī pārskata un atbildības par to, kas notiek plašsaziņas līdzekļos šajā jomā, un visu šo neskaidrību izmanto par labu sev,” apgalvots dokumentā.
Parlamenta ziņojumā aicināts Eiropas Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu pievērst uzmanību šīm tendencēm un cieši sadarboties arī ar NATO, īpaši ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru, kurš, starp citu, atrodas Latvijā. Ziņojums arī aicina visas dalībvalstis izstrādāt saskaņotu stratēģiju, kā rīkoties šīs propagandas un informācijas kara plūdos, kas draud augt augumā.
„Kopēja Eiropas Savienības stratēģija ir iespējama,” tā sarunā ar Latvijas Radio sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, no „Tēvzemei Brīvībai/LNNK”, kurš parlamentā strādā Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā.
Līdzīgi domā arī Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete no “Vienotības”, kura Eiropas Parlamentā ir Eiropas Tautas Partijas grupā, norādot, ka īpaši tām valstīm, kurām drīzumā gaidāmas izšķirošas vēlēšanas, vajadzētu pievērst lielāku uzmanību.
Savukārt pretējās domās ir Tatjana Ždanoka no Latvijas Krievu savienības, kas Eiropas Parlamentā ir zaļo grupā.
Sagaidāms, ka ziņojumu - iespējams, ar nelieliem grozījumiem - atbalstīs, tas būs rekomendācija gan Eiropas Komisijai, gan dalībvalstīm.
