Ņemot vērā Apvienotās Karalistes valdības nospraustās sarkanās līnijas, asociācijas nolīgums varētu būt visatbilstošākais ES un šīs valsts nākotnes attiecību ietvars, teikts rezolūcijā, kas trešdien, 14.martā, apstiprināta ar 544 balsīm par, pret 110, un 51 deputātam atturoties.
Šīm attiecībām būtu četri stūrakmeņi:
- Tirdzniecība un ekonomiskās attiecības;
- Iekšējā drošība;
- Sadarbība ārlietās un drošības politikā;
- Tematiskā sadarbība, piemēram, pētniecības jomā.
EP deputāti uzstāj, ka asociācijas nolīgumam būtu jāizveido arī saskaņots pārvaldības satvars un stabils strīdu izšķiršanas mehānisms.
Eiropas Parlamenta “Brexit” koordinācijas grupas izstrādātajā rezolūcijā uzsvērts, ka ES ir kopīgi saistoši noteikumi, kopīgas institūcijas un kopīgi uzraudzības, tiesvedības un tiesību piemērošanas mehānismi. Tādējādi trešajām valstīm nav iespējams iegūt piekļuvi tirgum un priekšrocības, kādas bauda ES dalībvalstis, pat ja to likumdošana ir identiska.
EP deputāti arī norāda, ka jebkuram attiecību regulējumam būs jāievēro vienotā tirgus integritāte, muitas savienība un četras brīvības, kā arī jānodrošina ES tiesību ievērošana, neļaujot atkarībā no nozares piemērot atšķirīgus noteikumus. Tam jāsaglabā ES neatkarīgā lēmumu pieņemšanas procedūra un tiesiskā kārtība, ieskaitot Eiropas Savienības Tiesas pilnvaras.
EP deputāti rezolūcijā atzinīgi novērtē Eiropas Komisijas 28. februāra izstāšanās līguma projektu un pauž atbalstu piedāvātajiem pārejas noteikumiem. Tajā arī uzsvērts, ka ir būtiski nodrošināt vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret ES pilsoņiem Apvienotajā Karalistē un tās pilsoņiem ES.
Rezolūcijā atzinīgi novērtēts izstāšanās līguma projektā iekļautais protokols par Īriju un Ziemeļīriju, un kopīgajā ziņojumā izklāstītais atbalsta mehānismu, kas paredz alternatīvu risinājumu robežas “nocietināšanas” novēršanai un saglabā ziemeļu – dienvidu sadarbību.
Rezolūcijā izklāstīta Parlamenta nostāja pirms ES valstu līderu sanāksmes Briselē 22. un 23. martā. Paredzams, ka tajā tiks apstiprinātas Eiropadomes pamatnostādnes sarunām par Apvienotās Karalistes un ES attiecībām. Vienošanās par izstāšanos no ES un nākotnes attiecību regulējumu ir iespējama tikai ar Parlamenta piekrišanu.
2016.gada jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza 2017.gada martā, bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās 2017.gada jūnijā. 2017. gada decembrī Brisele un Londona panākusi pēdējā brīža “Brexit” vienošanos, atrisinot trīs galvenos pirmās fāzes jautājumus: par Īrijas robežas nākotni, pilsoņu tiesībām un šķiršanās rēķinu. Vēlāk arī Eiropas Parlaments balsojumā atbalstīja “Brexit” sarunu nākamās fāzes sākšanu.
