Daudzi eiroparlamentārieši ir pārliecināti, ka abi nesenie skandāli ap bijušo Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žozē Manuelu Barrozu un viņa vietnieci Nelliju Krusu ir būtiski iedragājuši Eiropas Savienības iestāžu reputāciju.
Divi skandāli ap bijušo Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žozē Manuelu Barrozu un viņa vietnieci, digitālo lietu komisāri Nelliju Krusu viens aiz otra sāpīgi iesita pa Eiropas institūciju tēlu.
Barrozu ir nolēmis uzsākt darbu investīciju bankā “Goldman Sachs”. Savukārt Krusa nav deklarējusi, ka savulaik, jau esot komisāres amatā, viņa bija arī direktore kādā Bahamu salās reģistrētajā ārzonu uzņēmumā.
Turklāt tagad Krusa dod padomus jauno tehnoloģiju kompānijai “Uber”, ko viņa publiski aizstāvēja, vēl esot komisāres krēslā.
Vai šos gadījumus varētu novērst ar stingrākām Ētikas kodeksa prasībām? Finanšu un nodokļu komisārs Pjērs Moskovisī par to nav pārliecināts un liek uzsvaru uz katra personisko atbildību.
“Nekāda Ētikas kodeksā ietverto saistību un pienākumu paplašināšana nebūtu varējusi apturēt bijušo Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Barrozu un viņa vietnieci Krusu no šo jauno profesionālo pienākumu uzņemšanās. Tādēļ te ir iespējams tikai runāt par personisko atbildību,” sacīja Moskovisī.
Pašreizējās Ētikas kodeksa prasības paredz, ka bijušajiem komisāriem ir jāsaskaņo jauna darba piedāvājuma pieņemšanu ar Eiropas Komisiju pusotra gada laikā pēc amata pamešanas. Gan Barrozu, gan Krusas gadījumā jaunais darbs ir uzsākts vēlāk, tādēļ formāla saskaņošana nebija nepieciešama.
Tādēļ Eiropas Parlamenta Liberāldemokrātu grupas deputāts no Francijas Žans Marī Kavada uzskata, ka pusotra gada termiņš būtu jāpagarina.
“Pārejas periods ir pārāk īss. Tagad tas aizņem vien 18 mēnešus. Bet likumi, kurus komisārs varētu ietekmēt, top krietni ilgāk – trīs, četrus, piecus gadus. Paskatieties tikai uz Pasažieru datu reģistru, kas ir paņēmis veselus desmit gadus. Tādēļ mums būtu jāpagarina šis periods, lai atbrīvotos no jebkādām aizdomām,” sacīja Žans Marī Kavada.
Šiem gadījumiem savu uzmanību ir pievērsusi arī Eiropas Savienības tiesībsargs Emīlija O'Reilija. Viņa aicina nevis pagarināt pārejas periodu, kura laikā bijušajiem komisāriem ir jāsaskaņo jaunais amats ar iepriekšējo darbavietu, bet gan nozīmīgos gadījumus izvērtēt atsevišķi.
Pēc O'Reilijas ierosinājuma Barrozu jauno nodarbošanos izskata īpašā Ētikas komiteja, kas sastāv no trim neatkarīgajiem ekspertiem.
Savukārt Zaļo grupas līdzpriekšsēdētājs, beļģis Filips Lamberts rosina iet vēl tālāk un ieviest sankcijas.
“Barrozu kungs gatavojas pievienoties bankai “Goldman Sachs”, kas lielā mērā ir atbildīga par 2008. gada finanšu krīzi. Ar šādu rīcību viņš grauj eiropiešu uzticību mūsu kopīgajam projektam. Viņam par to būtu jāuzliek sankcijas. Turklāt vēršanās Ētikas komitejā, lai izvērtētu šo jautājumu, ir notikusi par vēlu. Tagad par to būtu jāspriež jau Eiropas Savienības Tiesai,” sacīja Filips Lamberts.
Sašutumu plašsaziņas līdzekļos izraisīja arī fakts, ka Barrozu ne tikai ir pieņēmis labi apmaksāto darbu investīciju bankā, bet arī ir sācis izmantot daļu no savas pensijas. Sasniedzot 60 gadu vecumu viņam kā bijušajam Eiropas Komisijas priekšsēdētājam pienākas 6000 eiro mēnesī.
