Pusdiena

Deputāti atbalsta Satiksmes ministrijas aicinājumu audzēt autoceļu fondu, taču naudu nedod

Pusdiena

Pusdiena 01.03.2017

Eiropā uzlabos drošības sistēmu ceļotājiem

Eiroparlaments gatavo stingrāku un vienkāršāku sistēmu trešo valstu ceļotāju pārbaudēm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību komiteja ir balsojusi par stingrāku un vienlaikus īsāku un vienkāršāku pilsoņu ieceļošanas un izceļošanas datu iegūšanas un uzglabāšanas kārtību. Tās nolūks būs modernizēt un uzlabot līdzšinējo sistēmu, kas pārbauda ceļotājus no valstīm ārpus Eiropas Savienības.

Šis ir viens no kārtējiem soļiem, kā Eiropas Savienības institūcijas cenšas nostiprināt un vienlaikus paturēt atvērtu ceļošanai no pasēm brīvo Šengenas zonu, kas lielā migrācijas viļņa un arī terorisma dēļ ir kļuvusi par lielu bažu objektu.

Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību komiteja, kas ir atbildīga par ceļotāju datu lietām, ir izskatījusi un atbalstījusi Eiropas Komisijas priekšlikumu, kas paredz virkni noteikumu drošības uzlabošanai. Piemēram, lai no trešo valstu iebraucējiem, kuri ierodas Eiropas Savienības teritorijā, būtu savākti un datu bāzēs uzglabāti četri pirkstu nospiedumi un sejas attēls.

Eiropas Komisijas likuma projektā ir teikts, ka šiem datiem būtu jāglabājas piecus gadus, taču Eiropas Parlamenta deputāti pieprasa īsāku laiku, samazinot to līdz diviem gadiem.

Deputāti arī vēlas, lai šie nosacījumi sekotu vispārējiem datu aizsardzības nosacījumiem un ikvienam iebraucējam, kura pirkstu nospiedumi un attēls iegūts, būtu arī tiesības saviem datiem piekļūt.

Šie noteikumu ir daļa no Eiropas Komisijas piedāvātās lielās robežu likumu kopas, ar ko iepazīstināja 2016. gada aprīlī. Un tie ir likumi, kas attieksies tikai uz tiem iebraucējiem, kuri nav Eiropas Savienības pilsoņi un kuriem ir vajadzīgas vai nu vīzas iebraukšanai bloka teritorijā, vai kuri nevar bez pases uzrādīšanas šķērsot Šengenas zonu.

Tagad Eiropas Parlamentam jau marta sesijā ir jāizlemj, vai sākt sarunas ar Eiropas Savienības Padomi, būtībā dalībvalstīm par procesa virzīšanu tālāk.

Eiropas Parlaments līdz šim allaž ir bijis piesardzīgs par cilvēku datu iegūšanu un uzkrāšanu datu bāzēs un asas kritikas dēļ savulaik arī apstādināja Eiropas Savienības sadarbību ar ASV, kas vēlējās iegūt ar lidmašīnā ceļojošo eiropiešu datus, lai cīnītos pret terorismu.

Taču nesenie traģiskie terorisma gadījumi pašā Eiropā un arī lielais migrācijas vilnis ir licis arī Eiropas Parlamentam mīkstināt pozīciju.

Eiropas Savienība ar jaunajiem likuma priekšlikumiem patlaban vēlas panākt, lai tā vietā, kad uz robežas ieceļotājiem pasē iespiež zīmogu ar datumu par robežas šķērsošanu, šie dati automātiski nonāktu plašākā datu bāzē – vīzu informācijas sistēmā un par tiem ir vienlaikus informētas vairākas atbildīgās institūcijas – robežkontroles, konsulārie dienesti.

Savukārt tas ļautu arī likumsargu organizācijām aizdomīgos gadījumos piekļūt šai informācijai, lai jau laikus pārtvertu noziedznieku vai terorakta plānotāju. Aizdomīgā situācijā Eiropas Savienības robežsargiem būtu tiesības liegt trešās valsts pilsoņiem ierasties Eiropas Savienības teritorijā. Bet citādi trešo valstu pilsoņi Šengenas zonā varēs pavadīt deviņdesmit dienu bez ierobežojumiem, taču jaunā datu sistēma ļaus arī pārliecināties, ka nav notikusi krāpniecība un persona ir īstā, un vajadzības gadījumā būs vieglāk izsekot tās pēdām.

Paredzams, ka sarunas par šo likuma piedāvājumu būs spraigas, jo arvien arī pašas valstis ir dažādās domās par to, cik stingrai Eiropas Savienībai būtu jābūt pret ārvalstu pilsoņiem un cik cieši būtu jāsadarbojas arī pašu drošības dienestiem, kas līdz šim nav vēlējušies plaši dalīties ar informāciju arī ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti