ĪSUMĀ:
- EP atzīst Gvaido par likumīgo valsts pagaidu prezidentu un aicina sarīkot caurskatāmas vēlēšanas Venecuēlā.
- EP solis ir simbolisks un nemaina ES bloka politiku, taču tas uzliek papildu spiedienu uz ES dalībvalstīm.
- Vairākas ES valstis paziņojušas: ja Venecuēlā neizsludinās jaunas vēlēšanas, tās atzīs Gvaido par pagaidu prezidentu.
- Venecuēlas vēstnieks ES: EP rezolūcija tikai pastiprina spriedzi un Venecuēlā var izraisīt pilsoņu karu.
- ES brīdina Maduro valdību nevērsties pret žurnālistiem un prasa nekavējoties atbrīvot vairākus aizturētos.
- Šonedēļ Venecuēlā aizturēti vismaz pieci ārvalstu žurnālisti, tostarp no Francijas un Spānijas.
Eiroparlamentārieši aicināja sarīkot brīvas un caurskatāmas vēlēšanas Venecuēlā. Rezolūcijā arī uzsvērts, ka pašreizējais prezidents Nikolass Maduro tika ievēlēts, pārkāpjot demokrātiskās normas, un dziļas politiskās krīzes apstākļos atteicās rīkot pirmstermiņa vēlēšanas.
EP solis ir simbolisks un nemaina bloka politiku. Taču tas uzliek papildu spiedienu, aicinot ES dalībvalstis sekot ASV, Kanādas, Brazīlijas un vairāku citu Latīņamerikas valstu piemēram atzīt Gvaido.
Vairākas bloka valstis, kā Spānija, Francija, Vācija un Lielbritānija, paziņojušas – ja Maduro līdz svētdienai nepaziņos par jaunu prezidenta vēlēšanu rīkošanu, tās atzīs Gvaido par valsts pagaidu prezidentu.
Trešdien EP debatēs par situāciju Venecuēlā par to brīdināja arī ES Humānās palīdzības un krīžu kontroles komisārs Krists Stiljanids: "Gadījumā, ja netiks izziņotas jaunas prezidenta vēlēšanas, mēs, eiropieši, spersim tālākus soļus. Tostarp jautājumā par valsts vadības atzīšanu. Eiropas Savienība pilnībā atbalsta Nacionālo asambleju. Pašlaik tā ir vienīgā likumīgā politiskā institūcija, ko demokrātiski ievēlējusi Venecuēlas tauta. Nacionālas asamblejas pilnvaras ir jāatjauno saskaņā ar Venecuēlas konstitūciju."
Venecuēlas opozīcija balsojumu novērtējusi atzinīgi, tikmēr valsts vēstnieks ES paziņojis, ka šāda rezolūcija tikai pastiprina spriedzi un Venecuēlā var izraisīt pilsoņu karu.
Ceturtdien situāciju sanāksmē Bukarestē apsprieda arī ES valstu ārlietu ministri. Tostarp Maduro valdība brīdināta nevērsties pret žurnālistiem un pieprasīts nekavējoties atbrīvot vairākus aizturētos. Šonedēļ Venecuēlā aizturēti vismaz pieci ārvalstu žurnālisti, tostarp no Francijas un Spānijas. Vēl divi no Čīles deportēti. ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni pieprasīja aizturētos nekavējoties atbrīvot.
"Eiropas Savienība pieprasa atbrīvot ikvienu žurnālistu, kurš ticis aizturēts bez jebkāda iemesla. Mēs uzskatām, ka visiem žurnālistiem ir jābūt iespējai pildīt savus pienākumus un izmantot savas tiesības, darot savu darbu," teica Mogerīni.
Mogerīni jau paziņojusi par kontaktgrupas izveidi, lai palīdzētu 90 dienu laikā rast risinājumu Venecuēlas politiskajai krīzei. Tās uzdevums esot rast iespēju sarīkot jaunas demokrātiskas prezidenta vēlēšanas, nevis pildīt vidutāja funkcijas Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro valdībai.
Grupā ietilpst 7 savienības un 4 Latīņamerikas valstu pārstāvji, bet pirmā sēdē plānota nākamajā nedēļā.
Gvaido pagājušajā nedēļā pasludināja sevi par Venecuēlas pagaidu prezidentu. Viņš paziņoja, ka pērn maijā notikušās vēlēšanas, kurās uzvarēja Maduro, bija nelikumīgas, jo spēcīgākajiem konkurentiem liedza kandidēt. Kā Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs Gvaido saka, ka konstitūcija viņam ļauj uz laiku pārņemt prezidenta pilnvaras, ja esošais tiek uzskatīts par nelikumīgu.
Trešdien, pieprasot Maduro atkāpšanos, ārkārtas vēlēšanas un humānās palīdzības piegādes ekonomiskajā krīzē slīgstošajai valstij, ielās atkal izgāja tūkstošiem opozīcijas atbalstītāju.
35 gadus vecais Gvaido aicināja armiju atteikties no Maduro atbalstīsanas, kā arī uz stingrāku starptautisko atbalstu.
"Man bija ļoti laba saruna ar prezidentu Donaldu Trampu. Mēs jau bijām runājuši ar viceprezidentu, senatoriem. Mums bija saruna arī ar Argentīnas un Čīles prezidentiem. Tas ir ļoti svarīgi, ka mums ir viņu pilnīgs atbalsts un ka viņi ir atzinuši mūsu administrāciju," teica Gvaido.
Maduro savukārt joprojām atbalsta tādas valstis kā Krievija un Ķīna. Viņš pats par krīzi vaino ārvalstu sazvērestību un opozīciju. Iepriekš Maduro noraidīja aicinājumus uz sarunām, tomēr šonedēļ sacīja, ka esot atvērts dialogam ar opozīciju.
