Vēstuli ar aicinājumu Borelam atkāpties ir parakstījuši arī vairāki no Latvijas ievēlētie EP deputāti: Inese Vaidere, Roberts Zīle, Ivars Ijabs un Dace Melbārde.
"Augstā pārstāvja vizīte un arī preses konference vizītes laikā ir vērtējama kā tuvredzīga, vieglprātīga un naiva. Faktiski viņa darbība un tas, kā viņš bija sagatavojies šai vizītei vairāk atgādināja Don Kihota cīņu – tik bezjēdzīgi un tukši tas bija," uzskata Melbārde.
Borels otrdien atkal uzsvēra, ka viņam ar Lavrovu bijušas saspringtas sarunas, viņš mudinājis Krieviju atbrīvot opozīcijas politiķi Alekseju Navaļniju.
"Krievijas valdība ir izvēlējusies satraucošu autoritāru virzienu. Pilsoniskās sabiedrības iespējas un izteiksmes brīvība turpina sašaurināties. Un šķiet, ka nav gandrīz nekādu iespēju attīstīt demokrātiskas alternatīvas. Navaļnija gadījums ir parādījis, ka Krievijas varasiestādes ir gatavas nežēlīgi apslāpēt jebkādus tamlīdzīgus mēģinājumus. Mana vizīte ir pierādījusi, ka Krievija jau ilgstoši turpina attālināties no Eiropas," teica Borels.
Taču Krievijas puse apgalvo, ka viss esot noritējis pavisam citādi, nekā Borels saka – nekādas spriedzes nav bijis un sarunas bijušas ļoti mierīgas.
Lai gan Krievijas puse ir labi zināma saistībā ar savām dezinformācijas kampaņām, abu pušu uzvedība preses konferencē piektdien liecina, ka Borels, visticamāk, nav demonstrējis stingru mugurkaulu sarunās ar Krievijas ārlietu ministru. To viņam otrdien pārmeta arī Eiroparlamenta deputāti.
Galvenie viņa kritiķi bija no Eiropas Tautas partijas grupas un no konservatīvajiem. Gandrīz neviens no deputātiem Borelu neslavēja.
"Es arī gribēju pārbaudīt, vai Krievijas varas iestādes ir ieinteresētas mēģināt apturēt mūsu attiecību pasliktināšanos un izmantot iespēju konstruktīvākam dialogam. Atbilde ir bijusi skaidra – nē, viņi nav ieinteresēti," paziņoja Borels.
Borela paša darbinieki pauduši pretrunīgu informāciju – sākotnēji sakot, ka Borels mēģinās satikties ar Navaļniju cietumā un pēc tam – kad Lavrovs ieteica to visu kārtot caur tiesu – ka Borels nemaz neplānojot doties uz cietumu pie Navaļnija. Kā zināms, abu tikšanās brīdī Maskavā trīs Eiropas diplomāti – no Vācijas, Zviedrijas un Polijas – tika no Krievijas izraidīti. Visas valstis līdzīgi atbildējušas, pirmdien izraidot pa Krievijas diplomātam.
Krievijas sarīkotais Borela pazemojums tagad izraisījis daudz asāku Borela nostāju un otrdien viņš skaidri pateica, ka aicinās noteikt sankcijas pret Krieviju.
Kā zināms, astoņas ES valstis – Baltijas valstis, Beļģija, Dānija, Itālija, Nīderlande un Polija – uz to aicināja jau pirms Borela vizītes Krievijā.
Attiecībā uz vairāk nekā 80 deputātu pieprasījumu Eiropas Komisijas (EK) prezidentei Urzulai fon der Leienai par Borela atkāpšanos no amata EK paziņojusi, ka šādam deputātu spiedienam nepadosies un EK vadītāja jau paudusi savu atbalstu Borelam.
KONTEKSTS:
Borels pēc aizvadītās vizītes Maskavā paziņoja, ka "Eiropa un Krievija attālinās viena no otras". Viņš uzstājis, ka brauciena mērķis bija paust skaidru Eiropas pozīciju vairākos jautājumos, kā arī saprast Krievijas politiķu nostāju un potenciālo vēlmi sadarboties. Borels izteicies, ka Krievija noraidījusi dialogu ar ES un Briselei būs jāapsver jaunas sankcijas.
Tomēr vairāku ES valstu ārlietu ministri ir pauduši kritiku par Borela rīcību Maskavā. Ir plaši izplatīts viedoklis, ka viņš ir ļāvis sevi publiski pazemot.
