Eiroparlamentārieši diskutē par pilnīgu aizliegumu tirgot ĢMO

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlaments noraidīja priekšlikumu, kas paredzēja atļaut valstīm lemt par ģenētiski modificēto pārtikas produktu un dzīvnieku barības izmantošanu un pārdošanu. Deputāti uzskata, ka piedāvātā sistēma pēc būtības novedīs pie robežkontroles atjaunošanas, jo citādi nebūs iespējams izkontrolēt, kur kāds produkts tiek tirgots. Arī Latvijas Zemkopības ministrija nebija apmierināta ar piedāvāto ideju.

Aprīlī Eiropas Savienības dalībvalstīm tika dotas tiesības lemt, vai atļaut ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) - kukurūzas, sojas pupiņu un citu augu audzēšanu savā teritorijā. Tagad bija pienākusi kārta lemt par pārtikas produktu un dzīvnieku barības tirdzniecību. Un atšķirībā no audzēšanas - šajā gadījumā

deputāti nolēma noraidīt Eiropas Komisijas priekšlikumu dot valstīm līdzīgas tiesības noteikt, kas tiek vai netiek pārdots to teritorijā. Galvenais arguments ir, ka šādai kārtībai būs gandrīz neiespējami izsekot.

Eiropas Komisijas priekšlikumi pilnībā tiek noraidīti vien ļoti retos gadījumos. Daudziem politikas vērotājiem bija arī radies jautājums, kādēļ kaut kas tāds vispār tikai piedāvāts, zinot, ka šī ideja, visticamāk, netiks atbalstīta. Tādēļ tagad jautājums ir, ko Brisele darīs tālāk.

Eiroparlamentārietis Filips de Bakers no Liberāldemokrātu grupas uzskata, ka par atļauju vai aizliegumu tirgot kādu ģenētiski modificēto produktu būtu jālemj visas Eiropas līmenī un tikai uz zinātnisko pierādījumu pamata:

“Kas notiks, ja mēs pilnībā aizliegsim ĢMO? Pirmkārt, pazudīs liela daļa zinātniskās pētniecības. Jau tagad daudzi zinātnieki ir pārcēlušies ar saviem projektiem uz ASV un citām valstīm. Otrkārt, Eiropas lauksaimniecības nozare jau tagad zaudē aptuveni vienu miljardu eiro gadā uz savas konkurētspējas rēķina, jo neizmato ĢMO. Līdz ar to, tas nav izdevīgi lauksaimniekiem.”

De Bakers domā, ka pilnīgs aizliegums tirgot ĢMO kaitēs Eiropas ekonomikai. Turpretī Zaļo grupas deputāts Klods Turmē ir pārliecināts, ka Eiropa no tā tikai iegūtu, jo pārstātu iepirkt pupiņas un kukurūzu no Argentīnas un citām valstīm.

Bet, kamēr pilnīgs aizliegums nav ieviests, patērētāji būtu vismaz skaidri jāinformē par to, vai dzīvnieki, kuru gaļu viņi ēd, ir saņēmuši ģenētiski modificēto barību, saka Turmē:

“Ja lielveikalos mums tiek piedāvāta liellopu gaļa, kas nāk no dzīvniekiem, kas tika baroti ar ģenētiski modificētu barību (un bieži vien šobrīd tas tā arī notiek), tad mums kā patērētājiem par to neviens neko nesaka. Patērētajiem nav skaidrs, kad un kur tiek izmantoti ĢMO. Es domāju, ka mazākais, kas mums būtu nepieciešams, ir uzraksts uz gaļas iepakojuma, kas skaidri norādītu, vai šie dzīvnieki tika baroti ar ģenētiski modificētu barību.”

Latvijas Zemkopības ministrija arī ir pret ieceri ļaut katrai valstij atsevišķi lemt par ģenētiski modificēto produktu tirgošanu savā teritorijā. Ministrija uzskata, ka valstīm drīzāk būtu jādod lielāka teikšana laikā, kad par šo produktu izmantošanu tiek lemts visas Eiropas Savienības līmenī.

Pašreiz Eiropā pārtikas patēriņā un dzīvnieku barībai ir atļauti 58 dažādi ģenētiski modificētie produkti. Tostarp kukurūza, cukurbietes un sojas pupiņas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti