Eiroparlamentā «politiska zemestrīce» - aug eiroskeptiķu pārstāvniecība

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Eiropas Parlamenta (EP) jaunajā sasaukumā vairākums joprojām būs centriski noskaņotajiem politiskajiem spēkiem, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti. Tomēr tie ir zaudējuši vietas, kamēr eiroskeptisko partiju pārstāvniecība krietni palielināsies. 

Īpaši daudz eiroskeptiķu būs no Francijas, kur pārliecinoši uzvarējusi galēji labējā „Nacionālā Fronte”. Ļoti labs rezultāts ir arī Lielbritānijas eiroskeptiķiem. Bet tūlīt jau sāksies aktīvas diskusijas par vadošo krēslu sadali, it īpaši par Eiropas Komisijas prezidenta amatu.

Rezultāti liecina, ka arī jaunajā Eiropas Parlamenta sasaukumā lielākā politiskā grupa būs centriski labējā Eiropas Tautas partija. Provizoriskie rezultāti liecina, ka no 751 eirodeputāta krēsla tā iegūs aptuveni 212 vietas, kas gan ir par aptuveni 60 krēsliem mazāk nekā līdz šim. Tostarp Vācijā atkal uzvarēja šajā grupā ietilpstošie kancleres Angelas Merkeles konservatīvie.

Savukārt sociāldemokrāti atkal būs otrā lielākā grupa, iegūstot 187 vietas. Centriski kreisie spēki uzvarēja Itālijā, kur negaidīti triumfēja jaunā premjera Mateo Renci vadītā Demokrātiskā partija, krietni apsteidzot populistisko Pieczvaigžņu kustību. Iepriekš aptaujas liecināja, ka cīņa būs sīvāka.

Tomēr, kaut gan proeiropeiskajām grupām ir vairākums, par uzvarētājiem šajās vēlēšanās sevi var uzskatīt eiroskeptiskie un pat radikāli politiskie spēki. Tie jaunajā sasaukumā varētu iegūt 100 - 140 vietām.  

Visspilgtākais piemērs ir Francija, kur uzvarēja Marinas Lepēnas vadītā galēji labējā „Nacionālā Fronte”, iegūstot 25% balsu un apsteidzot gan iekšējo nesaskaņu plosīto centriski labējo Tautas kustības savienību, un vēl pārliecinošāk prezidenta Fransuā Olanda Sociālistu partiju, kas palika trešā ar vien 14% balsu.  

Francijas premjerministrs Manuels Valss galēji labējās „Nacionālās frontes” uzvaru nodēvēja par politisko zemestrīci. Salīdzinot ar trīs deputātu vietām līdz šim, tagad Lepēnas partija varētu iegūt pat 25 vietas jeb aptuveni trešo daļu no Francijai atvēlētajiem krēsliem Eiropas Parlamentā.  

Arī Dānijā visvairāk balsu ieguvusi galēji labējā pret imigrāciju noskaņotā Dānijas Tautas partija. Grieķijā - galēji kreisā partija „Syriza”. No Grieķijas uz Strasbūru varētu doties arī pāris galēji labējās partijas „Zelta Rītausma” pārstāvji. Panākumus labais spārns guvis arī Austrijā un Ungārijā.  

Bet Lielbritānijā uzvaru guvusi Naidžela Farāža vadītā eiroskeptiskā Apvienotās Karalistes Neatkarības partija, liecina provizoriskie rezultāti. Ja tie ir patiesi, tad šī ir pirmā reize vairāk nekā simts gadu laikā, kad britu vēlēšanās nav uzvarējusi neviena no divām lielākajām partijām, kas ir leiboristi un konservatīvie.  

Vai lielāks eiroskeptiķu skaits Eiropas Parlamentā nozīmēs arī lielāku ietekmi, gan paliek atklāts jautājums. Šīs partijas ir izteikti iekšpolitiskas. Piemēram, britu Farāžs norādījis, ka nekad nesadarbosies ar Francijas Lepēnu. Viņš arī pauda uzskatu, ka šiem rezultātiem būs lielāka ietekme uz iekšpolitiskajiem procesiem dalībvalstīs nekā Eiropas Parlamentā.

„Eiropas Parlamentā tiks ievēlēts prāvs skaits eiroskeptiķu. Vai tas nozīmīgi izmainīs Eiropas politiku, rādīs laiks. Bet tas ļoti nozīmīgi izmainīs valstu iekšpolitiku. Līdz šim Eiropas integrācija, vai tā patika vai nē, šķita nenovēršama. Es domāju, ka ar šiem rezultātiem šai nenovēršamībai būs pielikts punkts,” uzskata Farāžs.

Tagad sāksies sarunas par galveno amatu sadalījumu Eiropas Savienības institūcijās. Centriski labējo izvirzītais Žans Klods Junkers no Luksemburgas jau paziņoja, ka ir uzvarējis, un līdz ar to ir kandidāts numur viens uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu.

„Es domāju, ka mani izvēlēsies [par Eiropas Komisijas prezidentu], jo Eiropas Tautas partija nepārprotami uzvarēja - ar divciparu pārsvaru. Tagad man būs sarunas ar citiem politiskajiem spēkiem, lai noorganizētu vairākumu,”  sacīja Junkers.

Tikmēr otrās lielākās grupas sociālistu izvirzītais Martins Šulcs sāncenša bravūru drīz vien centās apslāpēt, norādot, ka ne viss ir tik skaidrs, kā varbūt izskatās Junkeram.

„Viena lieta ir skaidra - Eiropas Tautas partija parlamentā ir zaudējusi 60 deputātu vietas. Un skaidra ir arī vēl viena lieta - bez vienošanās ar sociāldemokrātu grupu parlamentā vairākums nav iespējams,” pauda Šulcs.

Eiropas Savienības valstu līderu sanāksme, lai apspriestu jautājumu par līdzšinējā Eiropas Komisijas prezidenta Žožē Manuela Barrozu pēcteci, gaidāma otrdien vakarā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti