"Jo es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir ārkārtīgi svarīgi ne tikai vērot, ko pārējie nolems mūsu vietā, bet aktīvi piedalīties un spēlēt savu lomu, lai aizstāvētu mūsu intereses, stabilitāti, drošību. Jaunu problēmu un konfliktu novēršana ir ārkārtīga svarīga mūsu stabilitātei, mūsu drošībai un mūsu labklājībai. Tā ir spēcīga apņemšanās. Es gribu, lai Eiropa būtu šīs spēles dalībniece, lai Eiropa būtu aktīvāk iesaistīta starptautiskā līmenī," teica Eiropadomes vadītājs.
Pretēji plaši izplatītai kritikai, ka ES valstis pārāk lēni reaģē uz Irānas un Lībijas konflikta pavērsieniem, Mišels pauda pārliecību, ka mūsu valstu bloka loma pieaug.
Par apliecinājumu tam viņš nodēvēja savu ceturtdienas telefonsarunu ar Irānas prezidentu Hosanu Ruhani, kā arī gaidāmo vizīti uz Ēģipti.
Lai apspriestu notiekošo, Briselē sanāk arī ES valstu ārlietu ministri. Pirms doties uz šo tikšanos, mūsu valsts ārlietu dienesta vadītājs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") pauda pārliecību, ka situāciju Irānā ir iespējams nomierināt.
"Manuprāt, ja mēs cenšamies iesaistīt gan dalībvalstu, gan visas Eiropas diplomātiskos pūliņus gan sarunās ar Irānu, gan sarunās ar ASV, gan Krieviju un Ķīnu, kas arī ir daļa no šīs vienošanās, vismaz kaut kādu zināmu virzību – ne ātru, ne uzreiz ar uzvarošiem saukļiem – mēs varam panākt. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka jebkāds progress un nekāda nopietna saruna, visticamāk, nebūs iespējama līdz ASV prezidenta vēlēšanām. Tā kā tas nebūs jautājums "šodien tikāmies, rīt atrisinājām". Tas varbūt notiek tikai filmās. Diemžēl, diplomātija reizēm prasa ne tikai mēnešus, bet pat gadus," teica Rinkēvičs.
Noprotams, ka Eiropas valstīm ir apnicis apmaksāt citu rēķinus un politiķi ir satraukti par to, kādu iespaidu varētu atstāt jauns imigrantu vilnis no Lībijas vai Tuvo Austrumu reģiona.
Tomēr nav skaidrs, vai Eiropa spēs pārvērst tradicionālos aicinājumus uz dialogu un mieru par konkrētiem soļiem, kurus kāds ņem vērā.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģions piedzīvo jaunu saspīlējumu, ko izraisījusi Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandiera, ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanas Irākā. Operācija tika īstenota pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma. Pentagons pēc trieciena skaidroja, ka Soleimani bijis bīstams, jo aktīvi izstrādāja plānus uzbrukt amerikāņu diplomātiem un karavīriem Irākā. Pēc tam Irāna raidījusi raķetes pret Irākā izvietotajām ASV armijas bāzēm: Ainasadā, kas atrodas uz rietumiem no Bagdādes, un Erbīlā Irākas ziemeļos. Savukārt 8. janvārī Irānas amatpersonu un ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi būtiski mazināja saspīlējumu un veicināja naftas cenu samazināšanos.
