Mišels tviterī atzinis, ka Krievijas karaspēka sarīkotais slaktiņš Bučā viņu esot satriecis.
Viņš norādījis, ka Eiropas Savienība (ES), kā arī nevalstiskās organizācijas palīdz Ukrainai vākt nepieciešamos pierādījumus, lai vērstos pret Krieviju starptautiskajās tiesās.
Pēc krievu patriekšanas no Bučas pilsētā atklājušies baisi iebrucēju pastrādāto slepkavību skati.
Kā pavēstījis atbrīvotās pilsētas mērs Anatolijs Fedoruks, pilsētas ielās visur guļ līķi. Cilvēki nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti.
Agresori šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis.
Bučas masu kapos jau apglabāti gandrīz 300 cilvēki, bet galīgais civilo upuru skaits vēl nav apzināts.
Krievu pastrādātos noziegumus apliecina arī videokadri, kas uzņemti pilsētas ielās uzreiz pēc tās atbrīvošanas un jau aplidojuši visu pasauli.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
