"Neatkarība nozīmē suverenitāti. Tas nozīmē teritoriālo integritāti starptautiski atzītās robežās. Un es esmu šeit, lai vēlreiz apstiprinātu nelokāmo Eiropas Savienības nostāju. Mēs neatzīstam un neatzīsim Krievijas nelikumīgo Krimas un Sevastopoles aneksiju. Mēs turpināsim stingri īstenot mūsu neatzīšanas politiku, un mēs būsim pret jebkādiem starptautisko tiesību pārkāpumiem," viņš sacīja.
Forumā piedalījās delegācijas no 46 valstīm, tai skaitā visu trīs Baltijas valstu prezidenti, un tā mērķis bija panākt oficiālās Maskavas sēšanos pie sarunu galda par Krimas deokupāciju.
Samita dalībnieki kopīgā deklarācijā arī pieprasīja Krievijai pildīt pienākumus, kas tai ir kā valstij – okupantam – atbilstoši humānajām tiesībām un citām starptautisko tiesību normām. Krievijai nekavējoties jāizbeidz Krimas iedzīvotāju cilvēktiesību pārkāpumi un apspiešana, kā arī jānodrošina piekļuve visiem reģionālajiem un starptautiskajiem cilvēktiesību ievērošanas pārbaudes mehānismiem.
KONTEKSTS:
Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu 2014. gada martā pēc starptautiski neatzīta referenduma, kura rezultātā, pēc Maskavas sniegtās informācijas, vairākums nobalsoja par Krimas pievienošanos Krievijai.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un citas augstas Krievijas amatpersonas sākotnēji noliedza Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā pirms šī referenduma, taču vēlāk tiešraidē, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem, Putins atzina, ka aiz Krimas pašaizsardzības vienību muguras stāvējuši Krievijas karavīri.
Ukraina un gandrīz visas pasaules valstis joprojām uzskata Krimu par Ukrainas teritoriju.
