Koronavīrusa pandēmija ir saasinājusi problēmas, kas jau iepriekš ir pastāvējušas plašsaziņas līdzekļu tirgū. Tostarp arvien nozīmīgāku lomu mediju un reklāmas tirgū ieņem tādas lielās interneta platformas kā "Google", "Facebook" un "Twitter".
Tādēļ EP deputāte Dace Melbārde savā ziņojumā par situāciju mediju tirgū aicina mainīt nodokļu politiku, lai lielās platformas maksātu taisnīgus nodokļus tur, kur tās darbojas.
"Mēs iestājamies par to, ka ir jāizveido vienādi spēles noteikumi medijiem un lielajām platformām, jo šobrīd lielās platformas ir tās, kas ir ietekmējušas mediju tirgus pārstrukturēšanos un reklāmas tirgu. Mēs labi zinām, ka medijiem reklāmas ir galvenais ieņēmums. Šobrīd mēs skaidri redzam, ka reklāmu tirgus pārvietojas uz lielajām platformām.
Savukārt lielās platformas nekādā veidā neuzņemas atbildību un necenšas balstīt mediju sektoru," sacīja Melbārde.
Atsevišķas Eiropas valstis jau ir mēģinājušas ieviest tā dēvētos digitālos nodokļus, ar kuriem tiktu apliktas lielās interneta platformas. Tomēr tas izraisīja domstarpības ar ASV. Lai rastu globālu risinājumu, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD nesen tika panākta vienošanās par minimālo uzņēmumu nodokļu likmi un par jaunu nodokļu samaksas sadali. Bet joprojām nav skaidrs, vai ASV Kongress šo vienošanos būs gatavs pārvērst par likumu.
Kompānijas "Google" viceprezidents Karans Batia iepriekš intervijā Latvijas Radio sacīja, ka viņa uzņēmums atbalsta globālās nodokļu sistēmas pārskatīšanu. Tomēr "Google" dodot priekšroku tam, lai risinājums būtu starptautisks.
Vēl viena problēma ir mediju daudzveidības mazināšanās Eiropā. To ietekmē mediju nonākšana dažu lielo īpašnieku rokās.
Ir arī valdības, kas nevis veicina viedokļu daudzveidību, bet gan mēģina apklusināt jebkādu kritiku.
Tādēļ, pēc Melbārdes domām, talkā būtu jānāk Eiropas Savienībai, izveidojot mediju fondu.
"Mēs vēršam uzmanību uz to, ka mediju tirgos situācijas ir ļoti atšķirīgas. Ir jāredz, ka ir mazāki mediju tirgi un ir lielāki mediju tirgi. Mazie mediju tirgi, kas ir saistīti ar mazajām valstīm vai ar reģionālo līmeni, vai ar nišas medijiem, piemēram, kultūras medijiem, nevar strādāt pēc vienkāršiem tirgus principiem. Mēs nevaram runāt par ilgtspējīgu biznesu. Tāpēc ir nepieciešams mērķēts atbalsts specifiski šādiem medijiem," uzskata EP deputāte no Latvijas.
Plašsaziņas līdzekļu brīvība un neatkarība nesen bija aktuāls jautājums arī Eiropas lietu ministru sanāksmē Luksemburgā. Par to tika runāts, apspriežot tiesiskuma situāciju Polijā un citās Eiropas valstīs. Pirms sanāksmes to īpaši izcēla Zviedrijas ministrs Hanss Dālgrēns.
"Es gribu likt īpašu uzsvaru uz to, ka mūsu demokrātiskajās sistēmās ir nepieciešama neatkarīga žurnālistika.
Žurnālistu aizsardzība ir atslēgas faktors, kas nodrošina labi funkcionējošās demokrātijas pastāvēšanu," atzīmēja Dālgrēns.
Pagaidām nav skaidrs, kad vārdi un nodomi pārvērtīsies par darbiem. Var droši teikt tikai to, ka neatkarīgais ziņu un kultūras mediju atbalsta fonds ES varētu tapt ne ātrāk kā pēc 5–6 gadiem.
