Eiropā varētu celt nodokļus dīzeļdegvielai un citām videi īpaši kaitīgām vielām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem un 9 mēnešiem.

Gaisa piesārņojums Eiropā katru gadu izraisa 400 000 cilvēku nāvi un izmaksā sabiedrībai ap 23 miljardiem eiro gadā. Lai gan pēdējās desmitgadēs gaisa kvalitāte kopumā ir uzlabojusies, Eiropas valstis vēl ir tālu no izvirzītā mērķa, proti, panākt, lai gaisa kvalitāte iedzīvotājiem neradītu nopietnas veselības problēmas.

Gaisa piesārņojums rodas ļoti dažādu iemeslu dēļ. To izraisa gan automašīnas, gan cūku un vistu fermas, gan rūpnīcas un citi avoti. Tieši tādēļ ar to ir grūti cīnīties. Tomēr Eiropas Komisija (EK) aizvadītā gada nogalē nāca klajā ar plašu priekšlikumu klāstu, lai mēģinātu uzlabot situāciju. „Kāpēc mums būtu jācīnās ar gaisa piesārņojumu? Īsa atbilde ir, ka piesārņots gaiss ir „neredzamais slepkava". Tas daudziem no mums saīsina dzīvi un padara slimus. Aplēses rāda, ka 2010. gadā ES no piesārņotā gaisa priekšlaicīgi nomira vairāk kā 400 000 iedzīvotāju," norādīja vides komisārs Janess Potočniks.

Tas nozīmē, ka no gaisa piesārņojuma Eiropā mirst desmit reižu vairāk cilvēku nekā ceļu satiksmes negadījumos. Gaisa piesārņojumu veido gan smakas, gan īpaši smalkās daļiņas, kas nokļūst cilvēku plaušās un izraisa dažādas slimības.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vides jautājumu direktors Saimons Aptons saka, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt piesārņojumu, ir padarīt piesārņojošo vielu dārgu, lai cilvēki to mazāk izmantotu. Vadoties pēc šādas loģikas, Eiropā jau ir pacelts vides nodoklis plastmasas maisiņiem. Līdzīgi Aptons piedāvā rīkoties arī ar dīzeļdegvielu.

Ja mēs runājam par nodokļiem automašīnu degvielai, tad mums šajā jomā ir ļoti jocīga situācija - vairumā pasaules valstu nodokļi dīzeļdegvielai ir zemāki nekā benzīnam. Lai gan mēs zinām, ka dīzeļdegviela ir kaitīgāka videi un cilvēka veselībai. Tādēļ signāls, ko sūta mūsu nodokļu sistēma, ir pilnīgi pretējs tam, kādam tam būtu jābūt," norāda Aptons.

Arī EK uzskata, ka nodokļi un nodevas dažādiem piesārņotājiem ir viens no veidiem, kā dalībvalstis var mudināt savus iedzīvotājus izmantot videi draudzīgās tehnoloģijas. Tāpat tiek runāts par ogļu un malkas izmantošanas ierobežošanu. Pēdējā laikā cilvēki ir sākuši vairāk izmantot malku apkurei, jo gāze ir dārga.

Bet liela daļa EK priekšlikumu faktiski mudina dalībvalstis pilnā mērā izpildīt to, ko tām jau ir paredzēts darīt dažādos likumos un noteikumos. Krietni striktākus gaisa piesārņojuma standartus šobrīd uzstādīt nemaz neesot iespējams, jo daudzas valstis nespēj izpildīt pat pašreizējos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti