ĪSUMĀ:
- ASV pirmdien oficiāli informēja Apvienotās Nācijas par savu izstāšanos no Parīzes klimata vienošanās.
- Vašingtonas solis nebija negaidīts. Tramps par nodomu izstāties paziņoja jau pirms diviem gadiem.
- ASV ir otras lielākās oglekļa dioksīda CO2 emitētājas pasaulē; atbildīgas par 14% globālo izmešu.
- Vašingtonas lēmums kritizēts Eiropā, nožēlu par šādu soli paudusi arī Ķīna.
- Krievija: bez pasaulē lielākās ekonomikas būs "ļoti grūti runāt par jebkāda veida klimata vienošanos".
Viņš teica, ka Vašingtona klimata un vides jautājumu risināšanai iestāsies par "reālistisku un pragmatisku modeli", kurā ir iekļauti arī atjaunojamie energoresursi, bet saglabāta arī fosilo energoavotu loma.
Pasaules valstis vienošanos klimata pārmaiņu ierobežošanai parakstīja Parīzē 2015. gadā, kad ASV prezidents vēl bija Baraks Obama. ASV vienošanos ratificēja 2016. gada novembrī, tikai dažas dienas pirms prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Donalds Tramps. Tomēr vienošanās noteikumi paredzēja, ka Savienotajām Valstīm jāgaida vismaz trīs gadi, pirms oficiāli sākt izstāšanās procesu. Tagad tas ir sākts.
Vašingtonas solis nebija negaidīts. Tramps par nodomu izstāties paziņoja jau pirms diviem gadiem. "Es tiku ievēlēts, lai pārstāvētu Pitsburgas, nevis Parīzes pilsoņus. Es solīju, ka izstāšos vai pārskatīšu jebkuru vienošanos, kura nekalpo Amerikas interesēm," iepriekš sacīja ASV prezidents.
Savienotās Valstis ir otrs lielākais oglekļa dioksīda CO2 emitētājs pasaulē aiz Ķīnas un ir atbildīgas par 14% no globālajiem izmešiem.
Vašingtonas lēmums sākt oficiālu izstāšanās procesu no Parīzes klimata līguma otrdien tika kritizēts Eiropā.
Eiropas Savienība (ES) par to pauda nožēlu. "Tas nozīmē, ka pārējiem tagad ir jāpastiprina sadarbība," teica patlaban bloka prezidējošās valsts Somijas vides ministre Krista Mikonena.
Vācijas attīstības ministrs Gerds Millers ASV izstāšanos raksturoja kā soli atpakaļ, piebilstot, ka "rūpnieciski attīstītajām valstīm [..] ir īpaša atbildība un tām jārāda piemērs" cīņā pret klimata izmaiņām.
Par Vašingtonas lēmumu nožēlu pauda arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš iepriekš nesekmīgi mēģināja pārliecināt Trampu mainīt domas. Makrons patlaban atrodas vizītē Ķīnā un uzsvēra, ka notikušais "Francijas un Ķīnas partnerību klimata un bioloģiskās daudzveidības jautājumos padara vēl nepieciešamāku". Markons ar Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu grasās parakstīt kopīgu dokumentu par klimatu.
Ķīna ir lielākā siltumnīcefekta gāzu emitētāja pasaulē un arī pauda nožēlu par Vašingtonas lēmumu.
Bet Krievija, kas pēc ilgas kavēšanās Parīzes klimata vienošanos ratificēja tikai pagājušajā mēnesī, brīdināja, ka "bez pasaulē lielākās ekonomikas būs ļoti, ļoti grūti runāt par jebkāda veida klimata vienošanos".
Vienošanās aicina nodrošināt, lai globālā sasilšana nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas. Zinātnieki brīdina, ka divi grādi ir slieksnis, kuru pārkāpjot globālās sasilšanas visnegatīvākās sekas kļūs nenovēršamas. Vienošanos parakstīja 195 valstis.
Paredzēts, ka ASV izstāšanas process noslēgsies nākamā gada 4. novembrī – dienu pēc nākamajām prezidenta vēlēšanām. Ja Tramps zaudēs un uzvarēs ASV Demokrātu partijas kandidāts, tad paredzams, ka Vašingtona apturēs izstāšanos.
