Eiropā turpinās strīdi – ir vai nav atomenerģija zaļa

Starp Eiropas valstīm turpinās asi strīdi par to, vai atomenerģiju var uzskatīt par zaļu. Kā zināms, Eiropas Komisija nesen piedāvāja iekļaut atomenerģiju un gāzi zaļo investīciju sarakstā. Tas krietni atvieglotu investīciju piesaisti jaunu gāzes un kodolelektrostaciju būvniecībai. Tomēr vairākas valstis pret to iebilst, no Briseles vēstī Latvijas Radio.

Eiropā turpinās strīdi – ir vai nav atomenerģija zaļa
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Strauji augošās enerģētikas cenas liek arī Latvijā arvien biežāk izskanēt apsvērumiem par kodolenerģijas attīstību. Piemēram aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") nesen tviterī nosaucis atomenerģiju par vienu no “tīrākajiem, zaļākajiem un autonomākajiem enerģijas avotiem pasaulē”.

Līdzīgi domā arī Francijas politiķi, kas iegūst aptuveni 70% elektrības no atomstacijām un plāno būvēt jaunus reaktorus. Par jauniem atomreaktoriem domā arī Polija un Slovākija. Šīs valstis uzskata, ka tā ir vienīgā stabilā alternatīva ogļu izmantošanai siltuma un elektrības ražošanai. Arī Somija nesen pēc vairākkārtējas darbu aizkavēšanās pabeidza 2005. gadā uzsākto stacijas būvniecību valsts rietumos.

Turpretī Vācija, Austrija un Luksemburga ir pretējās domās.

Tās uzskata atomenerģiju par pārāk nedrošu, tādēļ Austrijas un Luksemburgas politiķi piektdien notikušajā neformālajā Eiropas Savienības vides un enerģētikas ministru sanāksmē Francijas pilsētā Amjēnā atkārtoja savu gatavību vērsties tiesā pret atomenerģijas iekļaušanu zaļo investīciju klasifikatorā jeb taksonomijā.

Austrijas vides ministre Leonora Geveslere Amjēnā atkārtoja, ka viņas valsts valdības nostāja paliek nemainīga – ja Eiropas Komisija galīgajā redakcijā atbalstīs kodolenerģijas iekļaušanu zaļo investīciju sarakstā, Austrija šo lēmumu apstrīdēs tiesā.

Geveslere uzskata, ka atomenerģija ir pārāk dārga. Turklāt, kā parāda Somijas un citu valstu piemērs, jaunu reaktoru celtniecība aizņem daudz laika, jo reti kura stacija tiek laicīgi nodota ekspluatācijā. Turklāt joprojām nav skaidrs, ko darīt ar kodolatkritumu glabāšanu.

Austrijas vides ministre sacīja, ka viņa nevēlas atstāt šādu mantojumu mūsu bērniem.

Vēršanos tiesā apsver arī Luksemburgas valdība. Šīs valsts vides ministre Karole Dišburga mudināja arī Vāciju pievienoties pozīcijai, jo, kā zināms, Vācija pamazām atsakās no saviem kodolreaktoriem. Tādēļ Vācijai arvien vairāk ir nepieciešamas gāzes stacijas, ieguldījumus, kurus Eiropas Komisija arī piedāvā nodēvēt par zaļām investīcijām.

Luksemburgas vides ministre uzskata, ka atomenerģijas iekļaušana taksonomijā būtu "zaļmaldināšana".

Tomēr Vācijas valdībā par šo jautājumu viedokļi dalās.

Zaļās partijas pārstāvji asi kritizē atomenerģijas iekļaušanu zaļajā sarakstā. Tomēr par gāzi viedoklis nav tik viennozīmīgs. Tādēļ Berlīnē to dēvē par pārejas tehnoloģiju, kas ļaus sasniegt Eiropas Savienības klimata mērķus.

Zināms, ka Vācija, Dānija un Spānija dažādu iemeslu dēļ plāno iebilst pret taksonomijas priekšlikumu. Tomēr vērsties tiesā pret Eiropas Komisiju šo valstu valdības pagaidām nav gatavas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt