Trešdaļa dabas gāzes Eiropā nonāk no Krievijas. Jaunākais no gāzes cauruļvadiem ir “Nord Stream” caurļvads pāri Baltijas jūrai, bet vecākais – Transsibīrijas gāzes vads, kurš piegādes nodrošina cauri Ukrainai. 2009. gadā uz četrām dienām Eiropai tika apturētas gāzes piegādes Ukrainas un Krievijas attiecību saasinājuma dēļ. Taču arī pēc tam energoatkarība no Krievijas nav mazinājusies, un tā spēlē vadošu lomu Eiropas attiecībās ar Krieviju.
Par to, cik svarīga diplomātija un labas tirdznieciskas attiecības ar Krieviju, sarunā ar Latvijas Televīziju atgādina arī Eiropas Parlamenta viceprezidents no Spānijas. „Mums vajadzīgas labas diplomātiskās attiecības un tirdznieciskie instrumenti, lai efektīvi risinātu šo problēmu. Un mums nevajadzētu nobīties. Patiesi, tā ir taisnība, ka Krievija var lietot energopiegādes kā politisku ieroci, taču tāpat taisnība ir arī tas, ka viņiem vajadzīgs Eiropas Savienības tirgus. Eiropai energopiegāžu pārtraukums būtu milzīga problēma, kā tas jau notika Ukrainas krīzes sakarā 2009. gadā. Taču arī Krievijai rastos lielas problēmas, ja tā vairs negūtu ienākumus no Eiropas. Mēs esam tās lielākais tirdzniecības partneris un galvenais enerģijas importētājs. Tādēļ mums ar to jāspēlē, un jādara tas gudri, lai visi būtu ieguvēji,” saka Eiropas Parlamenta viceprezidents Aleho Vidals Kvadrass.
Ja Lielbritānijā Krievijas gāze veido tikai 1% patēriņa, bet Beļģijā 5%, tad daudzās ES valstīs atkarības līmenis ir ļoti augsts: 100% atkarība Baltijas valstīs un Somijā. Tikai nedaudz zemāka Slovākijā un Bulgārijā. Lielāko pusi patēriņa tā veido Čehijā, Grieķijā, Ungārijā, Slovēnijā un gandrīz pusi – Austrijā un Polijā. Ar nepilniem 40% procentiem seko Vācija un tāpat ievērojama atkarība ir arī Itālijā, Rumānijā un Francijā. Zīmīgi, ka tirgus liberalizācijas dēļ ES vēl vairāk augusi Kremļa kontrolētā energokoncerna “Gazprom” loma. Dažādojot gāzes pārdevējus, gāzes ieguvēju vairāk nekļūst.
„Ņemot vērā, to, ka gāzes nav visās valstīs, liberalizācija attiecas uz gāzes piegādātājiem, bet ne ieguvējiem. Un tas arī izskaidro, kādēļ Krievijas loma tik ātri nesamazinās, jo Krievijā atrodas lielākās gāzes iegulas,” skaidro ekonomiste Raita Karnīte.
Eiropas Parlamenta pārstāvis atzīst Krievijas energogiganta ietekmi, tomēr Eiropai bijušas ierobežotas iespējas to risināt likumdošanas iniciatīvu veidā. „Lai likvidētu šādus draudus, mums ir noteikumi, kas liek atdalīt gāzes transportēšanu no piegādes tiešajiem lietotājiem. Svarīgi, lai visi Eiropas operatori ievērotu šo iekšējo enerģētikas paketi. Tādā gadījumā tirgus darbosies efektīvi. Taču ir ļoti svarīgi, lai šie noteikumi, kas valda iekšējā tirgū, arī tiktu ievēroti,” saka Aleho Vidals Kvadrass.
Eiropa daudz cerību saista ar "Nabucco" cauruļvadu Kaspijas baseina gāzes piegādēm. Taču, reaģējot uz šo projektu, "Gazprom" uzsācis konkurējošā - “South Stream” projekta realizāciju. Tādējādi arī ilgākā termiņā ES energoatkarība nemazināsies, taču mazināsies Ukrainas loma gāzes piegādēs Eiropai.
