Pašās gada beigās, 30.decembrī, pateicoties ES Padomē prezidējošās Vācijas pūlēm un uzstājībai, ES un Ķīna vienojās par ilgi tapušo investīciju aizsardzības līgumu. Tas dos Eiropas uzņēmumiem labāku piekļuvi Ķīnas tirgum, mazinās diskrimināciju un piedāvās lielāku aizsardzību investoriem, tostarp aizsargās pret piespiedu tehnoloģiju nodošanu.
"Kopumā vienošanās risina ļoti daudzas Eiropas Savienības sūdzības, un es arī sagaidu, ka ar šo līgumu palielināsies savstarpējā uzticēšanās starp abām pusēm," norāda domnīcas CEPS pētniece Veinieņa Hu.
Taču kritiķi apgalvo, ka, apstiprinot šādu vienošanos ar vienas, komunistiskās partijas valsti, kas Honkongā vēršas pret demokrātiju un iesloga simtiem tūkstošu uiguru musulmaņu darba nometnēs, tiek mazināta uzticība Eiropas Savienībai kā cilvēktiesību aizstāvim.
Lai šīs bažas kliedētu – Eiropa līgumā centusies arī runāt par cilvēktiesībām un vides aizsardzību. Pirmo reizi Ķīna ir arī piekritusi vērienīgiem noteikumiem par ilgtspējīgu attīstību, ieskaitot apņemšanos atcelt piespiedu darbu. 2013.gadā Ķīna jau atteicās no pāraudzināšanas nometnēm, bet darba nometnes joprojām eksistē.
"Manuprāt, tā ir liela apņemšanās. Jo šobrīd – patīk jums tas vai ne – piespiedu darbs ir leģitīms saskaņā ar Ķīnas krimināllikumu. Tagad Ķīna ir apņēmusies un mainīs savu krimināltiesību sodu sistēmu. Tā ir milzīga apņemšanās no ķīniešu puses. Šī rīcība varbūt labvēlīgi atrisinās problēmu ar darba nometnēm Siņdzjanas reģionā," skaidro domnīcas CEPS pētniece.
Jautājums, ko uzdod izdevums "Politico" – vai ķīniešu solījumiem var ticēt? Piemēram, 2015.gadā noslēgtais daudz plašākais brīvās tirdzniecības līgums starp Ķīnu un Austrāliju nepaglāba austrāliešus no milzīgiem tarifiem savam miežu eksportam, vīnam un vēl 200 precēm. Tarifus Ķīna uzlika mēnesi pēc tam, kad Austrālija aicināja veikt neatkarīgu starptautisku izmeklēšanu saistībā ar COVID-19 sākotnējo izplatību Vuhaņā.
"Austrālijas un Ķīnas tirdzniecības attiecības varētu būt cietušas no politiskās spriedzes. No otras puses, mēs redzam, ka Austrālija tagad var šīs problēmas risināt Pasaules tirdzniecības organizācijā," norāda Veinieņa Hu.
Tikai dažas dienas pēc vienošanās ar ES Honkongas policija arestēja 53 demokrātijas aktīvistus aizdomās par “sistēmas graušanu” saskaņā ar Ķīnas ieviesto jauno nacionālās drošības likumu.
"Arī šoreiz Eiropas Savienībai būs jālemj par savu komerciālo interešu līdzsvaru ar vērtībām, kuras, cik es zinu, viņi aizstāv," uzsver Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs.
Ietekmīgais izdevums "The Economist" izteicis bažas – vai tikko stiprinātās ES un Ķīnas attiecības, pateicoties investīciju līgumam, kas gan vēl nav parakstīts, neapdraudēs attiecību atjaunošanu starp Eiropu un topošā ASV prezidenta Džo Baidena administrāciju? Jo tādi mājieni jau no Vašingtonas ir izskanējuši.
Izdevums arī norāda, ka tirdzniecība ar Ķīnu, kuras solījumiem neviens īsti neuzticas, ir ļoti sarežģīta un tāpēc vēl jo lielāka ir nepieciešamība Rietumiem rīkoties vienoti, lai maksimāli palielinātu savu ietekmi. Jo ASV, ES un citas demokrātijas joprojām veido vairāk nekā pusi no pasaules kopprodukta.
