ĪSUMĀ:
- Eiropā notiks vērienīgas ASV vadītas mācības.
- Manevros iesaistīsies vairāk nekā 37 tūkstoši karavīru no 18 valstīm.
- Mācībās galvenā uzmanība pievērsta ātrai liela daudzuma karavīru un ekipējuma nogādei Eiropā.
- Mācības galvenokārt notiks Vācijā, Polijā un Baltijas valstīs.
- Krievija jau brīdinājusi, ka reaģēs.
- ASV un NATO kategoriski noraida, ka šīs militārās mācības būtu jebkādā veidā vērstas pret Krieviju.
Vērienīgas mācības
Vērienīgajām militārajām mācībām dots nosaukumus „Defender-Europe 20” jeb „Eiropas aizsargs 20”. Šie būs plašākie Savienoto Valstu vadītie manevri Eiropā pēdējo vismaz 25 gadu laikā.
Tajos piedalīsies aptuveni 37 tūkstoši karavīru no 18 valstīm. No tiem lielākā daļa – 20 tūkstoši – amerikāņu karavīri.
Manevru mērķis ir pārbaudīt sabiedroto spējas ātri pārvest lielu daudzumu karavīru un militāras tehnikas no Savienotajām Valstīm uz Eiropu un to pārvietot starp dažādām lokācijām Eiropā, lai ātri reaģētu uz krīzes situācijām.
Mācības notiks vairākās valstīs, bet galvenokārt Vācijā, Polijā un Baltijas valstīs. Manevru aktīvā fāze būs maijā un jūnijā.
Jau sāk pārvietot tehniku un karavīrus
Tomēr amerikāņu karavīru un tehnikas pārvietošana jau ir sākusies. Pirms pāris nedēļām vairākās armijas bāzēs Savienotajās Valstīs kravās sāka iekraut militāro transportu un aprīkojumu, lai februārī pārvestu uz Eiropu.
Stāsta ASV bruņoto spēku Eiropā komandieris ģenerālis Endrjū Rolings: „Eiropā ierodoties tūkstošiem amerikāņu karavīru, lielākā daļa viņu ekipējuma tiks ieviesta caur vairākām ostām Beļģijā, Vācijā un Nīderlandē. Dažas vienības ieradīsies bez ekipējuma, lai mēs varētu pārbaudīt savas spējas izsniegt transportlīdzekļus un aprīkojumu no mūsu jau iepriekš izveidotajām apgādes bāzēm.
Viss šis personāls un aprīkojums tad būs jāpārvieto cauri vairākām valstīm, lai ierastos apmācību vietās Vācijā, Polijā un Baltijas valstīs.”
Krievija sola reaģēt
Rolings apgalvoja, ka mācības nav vērstas pret Krieviju. Viņš teica, ka „šie manevri nav saistīti ar jebkādu konkrētu valsti, un ar to atšķiras ar Aukstajā karā notikušajām mācībām”. Manevru mērķis ir pārbaudīt „aizsardzības spējas kopumā dažādos krīžu scenārijos,” teica Rolings.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs gan šonedēļ brīdināja, ka Maskava reaģēs uz ASV vadītajiem manevriem. Intervijā oficiālajam valdības laikrakstam „Rossiskaja Gazeta” viņš teica, ka Krievija „nevar ignorēt šos procesus, kas rada lielas bažas”, bet piebilda, ka
Maskava „atbildēs tādā veidā, kas neradīs nevajadzīgus riskus”.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien, 3. februārī, savukārt paziņoja, ka manevri nav vērsti pret Krieviju, bet to mērķis ir „demonstrēt spējas ātri pārvietot lielus spēkus no Savienotajām Valstīm uz Eiropu, lai nepieciešamības gadījumā palīdzētu aizsargāt pārējos NATO sabiedrotos”. Intervijā aģentūrai AFP Stoltenbergs teica, ka šīs mācības „parāda ASV stingro apņēmību ievērot saistības pret NATO un Eiropas brīvību un drošību.”
Viņš arī norādīja, ka Baltijas valstis šogad atzīmē 30. gadadienu kopš neatkarības atjaunošanas. Stoltenbergs piebilda, ka „Krievijai ir visas tiesības justies droši savās robežās, bet tāpat šādas tiesības ir arī [NATO] dalībvalstīm”.
