Šonedēļ tiekoties Parīzē, Francijas un Vācijas finanšu ministri atzina, ka ir vienasprātis par virkni jautājumu, tomēr sarunas par kodolenerģijas lomu Eiropā būšot ļoti sarežģītas.
Francija, kas janvārī kļūs par ES prezidējošo valsti, vēlas, lai kodolenerģiju klasificē kā ilgtspējīgu enerģiju ES jaunajā tā saucamajā taksonomijas sistēmā, kas definē ilgtspējīgas investīcijas. Tomēr daudzas ES valstis atteikušās no kodolenerģijas un vēlas, lai bloka līdzekļi atbalstītu citu atjaunojamo enerģiju, piemēram, saules un vēja saražotu.
Vēl pirms eiro, Šengenas un Māstrihtas līguma Eiropu vienoja kas pavisam cits. Viens no ES dibinātājiem – Žans Monē – savulaik apgalvoja, ka Eiropas apvienošanas šķēps būs atoms. Kad 1958. gadā ES idejas autori parakstīja Romas līgumu, lai izveidotu Eiropas Ekonomikas kopienu, vienlaikus tika izveidota Eiropas Atomenerģijas kopiena, kuras mērķis bija pārraudzīt kodolenerģiju visā kontinentā. Un, kamēr ideja par kopējo tirgu toreiz bija miglaina, kodolenerģijas potenciāls visiem bija skaidrs.
Mūsdienās gan viss izvērties citādi – ES pamatā ir funkcionējošs kopējais tirgus, savukārt kodolenerģija kļuvusi drīzāk par strīdu avotu.
No 27 bloka valstīm tikai 13 ražo kodolenerģiju. Dažas to aizliedz.
Francija un Vācija, divas valstis, kas dominē Savienības politikas veidošanā, atrodas krasā pretstatā. Vācija ir apņēmusies līdz 2022. gadam slēgt visas savas atomelektrostacijas, savukārt Francija vairāk nekā 70% enerģijas saražo no kodolreaktoriem un mērķis ir palielināt to kapacitāti.
Francijas prezidents Emanuels Makrons norādīja: “Mērķis numur viens ir izstrādāt inovatīvus mazus kodolreaktorus ar labāku to atkritumu apsaimniekošanu Francijā līdz 2030. gadam. Kāpēc šī tēma ir visnozīmīgākā? Jo enerģijas ražošana ir visnozīmīgākā. Ražot enerģiju, jo īpaši elektrību, mums ir iespēja jau uzstādītās kodolenerģijas bāzēs, kas ir mūsu vēsturiskais modelis.”
Kodolreaktoru priekšrocība ir tāda, ka bez kaitīgiem izmešiem iespējams saražot lielus enerģijas apjomus. Tas šāda veida enerģiju padara ilgtspējīgu un pievilcīgu investīcijām. Pretinieki, tajā skaitā Vācija, gan norādījuši uz iespējamo negadījumu risku, kā arī uz kodolreaktoru radītajiem atkritumiem, kas būtībā nav iznīcināmi un kurus ir sarežģīti un pat bīstami uzglabāt.